Ar tvaikoni pa Gauju

Apglabāts Liepas kapos, tāpat kā viņa dzīvesbiedre 1857. gada 20. augustā mirusī Sofija Karolīna fon Pandere (Sophie Caroline von Pander (dz. Pohrt); 1801.3.02.) (Liepas muiža/Lindenhoff – pagātne, tagadne, nākotne/Liepas muižas attīstības biedrība 2016. Nepublicēts)  Turpat apglabāts arī viņu dēls Georgs Eduards (1829.9.07.-1833.20.03.), kam bija lemts vien četrus gadiņus nodzīvot. Kapa piemineklis ar visu trīs aizgājušo datiem saglabājies.  Šis fakts ir ievērības vērts. 

1907. gada 26. septembrī  laikraksts ‘Düna Zeitung’ ziņoja no Liepas muižas (Lindenhof) par baznīcas (kapu kapličas – A.V.) pagalma apgānīšanu: «Otrdienas vakarā vietējo baznīcas pagalmu apgānīja nezināmi zēni. No baznīcas pagalma zvana pazudis klauvētājs un kapelā sasistas piemiņas plāksnes. Līdz ar to 1905./6.gada revolucionāru fanātisms, šķiet, ir atgriezies!» 

26. septembrī arī laikraksts ‘Latvija’ no Liepmuižas Cēsu apriņķī: «kā ‘R.Ztg.’ ziņo: «Aizpagājušo  nakti Liepmuižas kapos no kapličas sienām norautas un aiznestas prom piemiņas tāfeles ar fon Pandera un citu ģimeņu piederīgo uzrakstiem. Tālāk izņemta un aiznesta prom kapsētas zvana mēle.» 1907. gada 16. novembrī  tai pašā ‘Düna Zeitung’ publicēta ‘Revolucionārās kustības gada hronika’ (Chronik der revolutionären Bewegung), kurā arī: «24.septembrī. Cēsu draudzē. Liepas muižā Baznīcas pagalma apgānīšana (Kirchhofschändung); 26.septembrī no Liepas muižas tiek ziņots par rupju baznīcas apgānīšanu; 27.septembrī Liepas muižā kases sapulces laikā pagasta ēkai uzbrūk trīs bruņoti puiši, nošauts lietvedis Jaunzems, smagi ievainots pagastvecis  (Dāvis Baiža – A.V.) un nozagta nauda. Pēdējais mirst pēc dažām dienām.» Grūti spriest, kādi darbībai kapos bijuši motīvi: politisks akts, laupīšanas nolūks vai primitīvs huligānisms, bet postījumi bijuši reāli un zudušas liecības par apbedītajiem Liepas kapos.

Piemineklis Panderu dzimtai Liepas kapos. Foto no personiskā arhīva