Ar vairogu vai bez tā
Pirms šā gada 4. jūnijā gaidāmā iekšējo pretrunu nomocītās partijas «Vienotība» (un tā nav vārdu spēle, bet fakts) kongresa oficiāli nosaukti galvenie pretendenti uz vadošajiem amatiem partijā, kuri mēģinās atjaunot «Vienotības» paputējušo, taču joprojām gana lielo politisko kapitālu.
Viens no potenciālajiem kandidātiem uz partijas vadītāja amatu būs izbijušais Latvijas eirokomisārs Andris Piebalgs, otrs — gados salīdzinoši jaunais Saeimas deputāts, «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Ja ne gluži postā un negodā, tad zemos reitingos un iekšējās nesaskaņās «Vienotību» lielā mērā iegrūdusī tās līdzšinējā vadītāja Solvita Āboltiņa nekur pārāk tālu aiziet gan negrasās un ir paziņojusi par kandidēšanu uz partijas valdi. Savukārt uz partijas domes priekšsēdētāja amatu ir gatavi kandidēt domes pašreizējais vadītājs Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs, kā arī «Vienotības» Liepājas nodaļas vadītājs Armīns Robežnieks.
Galvenais šajā gadījumā, protams, ir partijas priekšsēdētāja amats, jo sava jaunievēlētā līdera vadībā, vienalga, simboliskā vai reālā, «Vienotība» vai nu spēs atjaunoties jeb, kā kļuvis populāri teikt, restartēties, vai arī atkāpsies politisko cīņu otrajā plānā (labākajā gadījumā), vai pat vispār noies no politiskās skatuves. Kā liecina Latvijas pieredze, gadījumā, ja bijušajai varas partijai neizdodas iekļūt Saeimā, lielākā daļa biedru un atbalstītāju nekavējoties pieslienas kādam tuvāk pie varas esošam politiskajam spēkam.