Ar vienu kāju pilsētā, ar otru – pie dabas

Kāda ir tava ikdiena, ar ko nodarbojies ?

Es varētu teikt, ka mana ikdiena ne ar ko neatšķiras no parasta latvieša ikdienas. Es eju uz darbu un, tad nāku mājās. Pašlaik strādāju tirdzniecībā. Godīgi sakot, es mīlu ļoti ilgi gulēt. Parasti man patīk darboties pa naktīm. Tad uznāk vislielākā iedvesma — pēc deviņiem vakarā. Tad es mēdzu dziedāt un spēlēt klavieres, iemācīties kādu jaunu dziesmu. Šobrīd dziedu savā mūzikas grupā «SWAP», aktīvi darbojos Tirzas amatierteātrī un arī Druvienas folkloras kopā «Ūdenszāles».

Kā tapa tava folkloras kopa «Ūdenszāles»?

Mani jau kopš pamatskolas ir saistījusi mūzika. Piedalījos solfedžo nodarbībās, spēlēju klavieres, saksofonu, kokli, dejoju un dziedāju. Esmu sarakstījusi apmēram 10 dziesmas. Pati pirmā tapa, kad mācījos vēl 7. klasē — par rudeni. Varētu teikt, ka katru gadu uzrakstu pa dziesmai.  Kopa «Ūdenszāles» aizsākās 2012. gada pavasarī, kad pasaulē nāca mans dēliņš Alberts. Tā gada rudenī mani uzrunāja Lizuma vidusskolas 5. klases skolotāja ar aicinājumu audzināšanas stundās mācīt dziedāt tautas dziesmas skolēniem, toreiz viņu bija ap 15. Sākumā es ļoti negribīgi atbildēju uz šo aicinājumu, bet skolotāja bija tik neatlaidīga, ka beigu beigās mani pierunāja. Tā es reizi nedēļā devos uz Druvienas pamatskolu, lai ar bēniem kopā dziedātu. Man šī nodarbe ļoti iepatikās, jo bērni bija ļoti atvērti un pat gāja kopā ar mani rotaļās.

UNDĪNE. Vārds norāda uz ūdensmeitu ar gariem matiem... Foto no personiskā arhīva