Ārkārtas vēlēšanu ēna
Prognozējamā KPV LV premjerministra amata kandidāta Alda Gobzema prognozējamā izgāšanās ir aktualizējusi jautājumu par iespējamām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kuru sarīkošana gan nav tik vienkārša, kā šķiet pirmajā brīdī, un pārskatāmā nākotnē jaunas vēlēšanas, visticamāk, nav gaidāmas.
Šeit jāatgādina, ka, atbilstīgi Satversmei, Saeimas atlaišanu var ierosināt vai nu Valsts prezidents, vai arī desmitā daļa visu vēlētāju (pašlaik ap 155 tūkstošiem cilvēku), savācot parakstus zem attiecīgas iniciatīvas. Pēc tam seko referendums, kur nosacījumi atšķiras atkarībā no tā, kas ierosinājis balsojumu. Ja balsojumu ierosinājis Valsts prezidents, tad tā dalībnieku skaits vairs nav svarīgs, nozīme ir tikai tam, vai vairākums no balsotājiem ir par vai pret Saeimas atlaišanu. Pie tam, ja vairākums balso pret, Valsts prezidents zaudē amatu. Savukārt, ja balsojums ir tautas iniciatīva, tad tajā jāpiedalās vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem vēlētājiem (kas nozīmē – referendumā jāpiedalās 609 tūkstošiem cilvēku), pretējā gadījumā balsojums tiek uzskatīts par nenotikušu.
Tāpat referendums par Saeimas atlaišanu pēc vēlētāju ierosinājuma nav iespējams gada laikā pēc Saeimas kopā sanākšanas, un vēlētājiem vispār ir noteikts liels skaits ierobežojumu. Visi kopā tie referenduma sarīkošanu savukārt padara par gandrīz neiespējamu, ja vien aiz balsojuma virzīšanas nestāv kāda no lielākajām politiskajām partijām, kura bez tam vēl nedrīkst žēloties par trūkumu, jo daudzi no pilsoņiem diezin vai vēlēsies paši apmaksāt notāra pakalpojumus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv