Ārpus visa, kas dzīvei atņem jēgu
Lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ noteikti dažādi ierobežojumi, tos ievērojot, arī šādos apstākļos iespējams paveikt daudz labu darbu. Tā kompleksā «Zeme. Cilvēks. Stari», Dikļu pagastā, pēc saskaņota grafika, cilvēkiem ierodoties un strādājot pa vienam, turpinās teritorijas labiekārtošana. Šopavasar, papildinot jau esošo kolekciju, «Staros» iestādīti jauni kociņi, no meža zvēriem sargājot Latvijas simtgadei par godu stādītos 100 kokus, ar žogu apjozta «Svētbirzs», kā arī paveikts ne mazāk nozīmīgs un svētīgs darbiņš – teritorijā pie daudzajiem apskates objektiem izvietotas informatīvas plāksnītes. Teritorijas plānojums un objektu izvietojums veidots, pamatojoties uz sakrālās ģeometrijas principiem. Pieminēšu, ka plašajā, septiņu hektāru lielajā teritorijā apmeklētājiem grūti, patiesībā neiespējami atrast nesakoptu vietu.
Aktivitātes ar fonda «Zeme. Cilvēks. Stari» finansiālo ieguldījumu un cilvēku, pamatā fonda dibinātājas un valdes priekšsēdētājas, ciguna instruktores un meistares, skolotājas LĪGAS KOLNEJAS skolēnu, patiesa entuziasma vadītas, «Staros» notiek nu jau vairākus gadus.
Talku un ugunskuru laiks
Kādā braucienā ar saviem skolēniem Līga iepazinusies ar «Staru» māju bijušo saimnieku Ati un, atkal tiekoties jau Latvijā, viņš izrādījis savu no vectēva mantoto zemi. «Te bija ūdeņi un krūmi, un atkritumi, bet, kad ieraudzīju lielos akmeņus, kas tepat no zemes bija izcelti, tas man bija kā zibens spēriens – vīzija saslēdzās ar Himalaju kalnos redzēto. Tieši akmeņu dēļ šai vietai pieķēros. Akmeņi – tā ir īpaša enerģija, atkritumu bedrē tos nedrīkstējām atstāt. Ar Ata atļauju sākām darboties. Kad trīs gadus teritoriju bijām kopuši, Atis mums šo zemi uzdāvināja,» par liktenīgo iepazīšanos ar «Stariem» stāsta Līga.
Pirmā talka «Staros», savulaik bijušajā, laika gaitā aizaugušajā un piegružotajā karjerā, notikusi 2012. gada septembrī. 2014. gadā talcinieki iztīrīja vietu ģimenes stūrītim, izraktā Māras dīķa vietā zem krituša koka celma atrada «Trīsvienības akmeni», kas novietots āderu krustpunktā Zemapziņas apļa centrā. 2016. gadā notika daudz talku, kurās piedalījās dabas draugi un entuziasti no visas Latvijas. Top Māras istabiņa, tiek tīrīts ceļš uz «Svētbirzi», Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma puiši, Līgas skolnieki, veido pasaku taku. 2017. gadā, darbos iesaistot smago tehniku, izrakti trīs dīķi – jau pieminētais Māras dīķis, Rietumu dīķis un Auseklīša dīķis. Tiek labiekārtots ģimenes stūrītis, izrakta aka. 2018. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem Latvijas simtgadei par godu «Staros» iestādīti 100 koki – «Svētbirzs», kuras centrā uzstādīts «Spoguļakmens», bet Jan kalnā izveidota rituālu vieta. Daudzo pasākumu rezultātā uzlabota vides enerģētika, pazemes ūdeņu hidroģeoloģiskie apstākļi.
No mīlama darba nenogurst
«Tagad mums pievienojušies arī citi cilvēki, kuri mīl dabu, kuriem ir interese saistībā ar dendroloģiskā parka iekārtošanu. Lielākoties pilsētnieki, jo viņiem ir pārdzīvojums sakurt uguni, kaut ko iestādīt, satīrīt. Savukārt mums ar skolēniem šī vieta kalpo darbam ar sevi, vērsta uz pašizziņu. Redzot, kā mēs strādājam, smalkā pasaule palīdz, un cilvēks var daudz ko iegūt, un vieta pārmainās. Beidzot arī pati esmu izaugusi līdz Imantam Ziedonim, saprotu viņu līdz kaulu smadzenēm. Es Imanta Ziedoņa dzejoļus vakarā nevaru lasīt bez asarām, cik šie viņa vārdi dziļi paņem cilvēka dvēseli, garu. Mēs cenšamies īstenot dabā to, par ko dzejnieks rakstījis. Viņš Latviju mīlēja tikpat kvēli kā mēs. Vēl teikšu – cilvēks ļoti nogurst no nemīlama darba, bet te neviens neko ar varu neliek darīt, katrs dara to, kas patīk. Mēs darbojamies ārpus birokrātijas, formālisma un visa tā, kas dzīvei atņem jēgu. Viss notiek pilnīgi nesavtīgi, tas arī ir vienīgais, kas sniedz patiesu gandarījumu, jo netiek vērsts uz peļņu. Un rezultāts ir redzams. Cilvēkam, ierodoties šajā vietā, atveras bērnišķīgais prieks darboties. Viņš atbrauc uz vienu talku un jautā, vai uz nākamo talku drīkst atbraukt ar kādu kociņu un to iestādīt.» Koku te tiek daudz stādīts, pamatā tie nākuši no «Latvijas valsts mežu» stādaudzētavas, ir arī dāvināti, piemēram, no kādas privātās stādaudzētavas dāvanā saņemtas 40 lapegles.
«Galvenais konsultants šajā jomā ir mana māsa Sandra, kurai Lejasciema «Upeslīčos» ir 30 gadus kopts daiļdārzs. Mums patīk tas, ko darām. Patīk to stādiņu nopirkt un iestādīt,» dalās skolotāja Līga. Tāpat kā Rīga, arī «Stari» laikam nekad nebūs pabeigti. Jan kalnā jeb Visapziņas zonā izveidota taka («Pūķa mugura»), kas ved uz uguns rituālu vietu kalna virsotnē. Gar taku augšanas spēku saņemas jaunie paeglīši. Turpat blakus apskatāmi skolotājas Līgas audzēkņu veidotie kokgriezumi celmos, pie kuriem strādājušas arī apmaiņas programmā Latvijā uzturējušās meitenes no Holandes. Loģisks turpinājums šīm aizsāktnēm būs Pasaku namiņa izbūve. Ir ieceres – būs arī piepildījums.
Uguns rituālu un apskates vieta
Protams, «Staros» nenotiek vien talkas. Tradicionāli pasākumi ir saullēkta sagaidīšana un uguns rituāli gan pavasara, gan vasaras un ziemas saulgriežos, sēklu mandalu veidošana zemes auglībai un svētībai maijā, nakts meditācijas un akmeņu krāvumu izgaismošana, vakarēšana un ugunskuru kurināšana jūlijā, Baltu vienības dienu ugunskuri septembrī. Visu gadu šajā maģiskajā vietā notiek sakrālās ekskursijas. Te gan jāpiebilst, ka pandēmijas laikā daudz kas no tā izpaliks vai arī notiks atšķirīgi no tradicionālā.
«Pie Staru akmeņiem var nākt jebkurš, vislabāk te staigāt vienatnē vai divatā. Grupu ekskursijas gan notiek tikai mūsu klātbūtnē, iepriekš piesakoties pa telefonu 29129622. Vienīgi brīdinu, ka «Staros» kategoriski nepieņemama ir pikniku rīkošana un alkohola lietošana. Šai enerģētiskajai vietai ir cits uzstādījums. Tas minēts arī pastaigas sākumā, pirmajos vārtos izvietotajā informatīvajā stendā. Līdz šim cilvēki, kuri uz šejieni nākuši, šo lūgumu respektējuši. Vieta, manuprāt, ir ļoti piemērota arī kāzu, krustību un citiem tamlīdzīgiem pasākumiem.»
ZEMAPZIŅAS APLIS un Māras dīķis. No rietumu puses Zilākalna virzienā cauri dīķim iet plato lūzums, tāpēc visā šajā teritorijā ir īpaši aktīva Zemes enerģija. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv