Dikļu pagasta doktorāta ilggadējā medicīnas darbiniece AIJA LŪKINA, sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu, saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvota ar Atzinības krustu un Atzinības krusta pirmās pakāpes zeltītu Goda zīmi.
Domāju, daudz nekļūdīšos, teikdama, ka SIA «Valmieras Olimpiskais centrs» novadā, iespējams, pat plašākā teritorijā, ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas nodrošina darba iespējas tik daudziem dažādu profesiju pārstāvjiem. Visas nenosaukšu, taču lasītājs tās pats varēs atšifrēt, izlasot Liesmas sarunu ar SIA «Valmieras Olimpiskais centrs» valdes priekšsēdētāju ARTI JANSONU.
«Kavaliera karaļa Čārlza spanielus neizvēlējos netīšām. Šīs šķirnes sunīši bija draudzenes meitai, man tie iepatikās, tāpēc sāku par viņiem interesēties.
Valmieras novadā ir vairākas VUGD struktūrvienības: Valmieras daļa (daļas komandieris MĀRTIŅŠ LINGARTS), Strenču postenis (komandieris IGORS DOLGODUŠS), Rūjienas postenis (komandieris MIKS RAKECKIS) un Mazsalacas postenis (posteņa komandiera pienākumus pilda MAREKS KLIMOVIČS). Ar trim no viņiem, klātesot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākajai inspektorei Vidzemes reģionā SANDRAI VĒJIŅAI, sarunājāmies Valmierā.
Šī vasara sagādājusi problēmas ne tikai lauksaimniekiem. Biežie lieti brīžiem padarīja neiespējamu arī kūdras ieguvi. Par nu jau aizvadīto sezonu Liesmai pastāstīja SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» valdes loceklis ANDIS GREDZENS.
Arī šoruden Kocēnu 1. bibliotēkā uz Kokmuižas svētkiem bija sarūpēta kāda pievienotā vērtība – interaktīva un izglītojoša izstāde visai ģimenei, kas atkal tapusi bibliotēkas vadītājas Aivas Zirnes un mākslinieces Ivetas Kreišmanes veiksmīgā sadarbībā.
«Dzīvojam privātmājā Brenguļos, un mūsu orientālais kaķītis Semirs, pēc dabas mednieks, brīvi staigā apkārtnē un nes mājās dāvanas – peles, putniņus, pagalmā zalktīšus, meitai apēdis dažus kāmīšus, kad bija jauns, pat līda kokā putnu būros – ar savām garajām kājām var augstu uzlēkt.
Kurš gan labāk zinās, kā dzīvojamās mājas apkārtni padarīt sakoptāku, ērtāku un pieejamāku, ja ne paši tās iedzīvotāji? Kā rīkoties, ja idejas ir, taču, lai tās taptu par realitāti, pietrūkst naudas līdzekļu un vajadzīgs finansiāls atbalsts. Valmieras novadā iedzīvotāju iniciatīvu piepildīšanā iesaistās pašvaldība. Par to, kā šāda līdzdalība izdodas, stāsta Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja LĪGA BIEZIŅA.
Valmieriešu ULDA un ANITAS IEVIŅU ģimenē ar saimniekiem sadzīvo divi suņi – Aļaskas malamuta jauktenīte (pēc rakstura un izskata liekoties, ka sunītē ir arī kaut kas no kollija) un suņupuika – īsts Aļaskas malamuts. Taču, izrādās, katram no viņiem ir savs saimnieks.
Kļūt par lauksaimnieci nebija vaidavietes ANTRAS JUSTAMENTES aicinājums, bet tieši tā sanācis, un viņa to nekādi nenožēlojot.
Pavisam netālu no Valmieras lauku sētā ar zīmīgu nosaukumu «Meža Sapņi» saimnieko un savus sapņus piepilda kāda rosīga ģimene, pierādot, ka gribai ir spēks un viss ir iespējams.
Laikam jau ne vienam vien dažādu iemeslu dēļ dzimteni pametušajam latvietim kādā brīdī ienāk prātā doma par atgriešanos. Nu jau vairākus gadus mūspusē dzīvo AGIJA VIZBULE un ROLANDS ZAGORSKIS, kuri satikās un ģimeni izveidoja Anglijā, taču izvēlējās doties atpakaļ uz mājām – uz Latviju. Par Anglijā pavadītajiem gadiem un sajūtām dzimtenē stāsta Agija.
Šoreiz «Sirdsāķīši» ir ciemos pie ILZES, AIVARA un KARLO ĶIRĶEĻIEM viņu skaistajā mājā Valmiermuižā. Laikam gan jāpiebilst, ka Karlo Ķirķelis ir amerikāņu akitas šķirnes suns un īstens ģimenes loceklis, kā tam arī jābūt pie cilvēkiem...
Kocēnu sporta skolas dibināšanai nepieciešamās formalitātes sākts gatavot pirms divpadsmit gadiem.
Deviņdesmito gadu sākumā MĀRA JĒGERE ar vīru strādājuši Valmierā, bet pilsētā nav bijis kur dzīvot, un Māras vecākiem radusies ideja paņemt zemi laukos. Tā arī te, Vaidavas pagasta «Zīvānos», it kā nejauši ienākuši – bez priekšzināšanām, pilnīgi tukšā vietā.
«Mums gandrīz piecus gadus bija faraonu šķirnes sunīte Nefertiti jeb Titī.
Liesmas šīs piektdienas Viesi KARLĪNI CĪRULI valmierieši atceras kā trauslu meiteni ar brīnišķīgu balsi. Ir pagājuši vairāki gadi. Dzirdēts, ka Karlīne dzīvo un savu karjeru veido Vācijā. Nesen viņu satiku Valmierā un uzrunāju intervijai.
«Saulgriežos Jāņu vainags noteikti ir jāliek galvā, jo tā ir vistiešākā saikne ar dabu. Ziedi un jāņuzāles augot ir satikušās ar zvaigznēm, un tas ir visātrākais veids, kā sazināties ar Visumu.
Vasara ir īstākais laiks ceļojumiem, un arī Valmieras novadā jau sākusies aktīvākā tūrisma sezona.
Vēlējos noskaidrot, kāds piedāvājums ceļotājus sagaida mūspusē, vai tas būs pietiekami interesants un plašs, lai viņi novadā vēlētos atgriezties. Uz sarunu «Liesmā» aicināju Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītāju TOMU TREIMANI.
Par saviem – bijušajiem un esošajiem – četrkājainajiem ģimenes locekļiem kafejnīcas «Tobiass» īpašnieks IVARS UPENIEKS stāsta ar lielu, neviltotu mīlestību.