Valentīna Brūniņa

Danas brīnišķīgā pasaule

3.Aprīlis, 2020
Dzīvesstils
Laikrakstā

DANAS SAMULES mājās dzīvo liela četrkājaino ģimenes locekļu kompānija – pieci suņi, divi kaķi, divas šinšillas, trīs truši. Jā, un starp divkājainajiem arī viens papagailis. Tā ka varētu pieņemt, ka, cilvēkiem esot mazākumā, noteicēji te ir dzīvnieki (var jau tam nepiekrist, bet realitātē tā arī ir, un ne tikai šajā ģimenē). Pašai Danai dzīve šajā bariņā liekas pavisam normāla. Viņa saka – suņi ir ģimenes lieta. Kad Dana piedzimusi, mamma, kurai pašai pirms tam bijuši vairāki suņi, tostarp izglābtie, viņai nopirkusi ņufaundlendieti, ar kuru kopā meitene uzaugusi. 

Pavasara Saulgriežu rītā sauli modinot

24.Marts, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

20. marta agrā rītā notika kas mums visiem nozīmīgs – iestājās pavasara Saulgrieži. Sveicot austam saulīti, šo ceļa sākumu uz gaismu pie Valmieras muzeja sagaidīja muzeja, tradīciju kopas «Griezes» un Kultūras centra etnokokļu kopas pārstāvji (protams, ievērojot vīrusa laika noteiktos ierobežojumus).

Roku rokā top mājas kokos

4.Marts, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Vidzemē daudz čaklu un izdomas bagātu uzņēmēju. Tādi noteikti ir arī MAIJA un VALDIS VALAIŅI no Priekuļu novada «Lobēlijām». Viņi kā inovatīvs uzņēmums aizvadītajā vasarā tika sumināti Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā ikgadējā pasākumā «Vidzemes stāsti». 

Kokogļu ražotājs «Fille 2000» pārtrauc darbību

25.Februāris, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

««Fille 2000» – uzņēmums, kas dibināts 2000. gadā un ir lielākais augstākās kvalitātes kokogļu ražošanas uzņēmums Baltijā. Uzņēmums darbojas eksporta jomā jau vairāk nekā 15 gadus, un šajā laikā produkcijas kvalitāti novērtējuši elitārākie restorāni gan Francijā, gan karaļnams Monako,» par veiksmīgo vietējo uzņēmumu Kocēnu novada mājaslapā var izlasīt pirms pieciem gadiem rakstīto. 

«Par suņiem stāvu un krītu»

19.Februāris, 2020
Dzīvesstils
Laikrakstā

Iepriekš «Liesmā» jau vēstījām, ka pirmo vietu un konkursa galveno balvu – 1000 eiro – konkursā par labāko ideju Burtnieku novadam 2019. gadā saņēmusi kinoloģes LOLITAS KAIMIŅAS ideja par suņu skolas «Laimīgās ķepas» izveidi. 

Vietējie dabas resursi ir jāizmanto

4.Februāris, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Zilais kalns vienmēr asociējies ne tikai ar svētvietu, bet arī ar tā apkārtnē esošajiem kūdras purviem un šī dabas resursa ražotni. Arī tagad, kad purvu apsaimniekošana ir vācu kompānijas «Klasmann-Deilmann Latvia» SIA rokās. «Kompānijai ir vairāki šādi meitas uzņēmumi, tostarp Lietuvā. 

Uzņēmējdarbība – stabils balsts

30.Janvāris, 2020
Globālais un lokālais
Laikrakstā

«Uzņēmējdarbība Kocēnu novadā tiek uzskatīta par vienu no pašvaldības prioritārajiem virzieniem, un arī budžetā pieņemtās pozīcijas lielā mērā uz tās balstītas. Var uzskatīt, ka uzņēmējdarbība ir novada ģerboņa spogulis, jo tai raksturīgs saules nerimstošais ritms, zobena cīņas spars par izaugsmi un attīstību, tam pāri ģerboņa sudraba debesis gaismai, Zilā kalna svētvietas enerģija un latviskās Dieva zīmes aizsardzība,» tā novada uzņēmējdarbības vidi raksturoja domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE. 

Attīstības ceļš ved augšup

7.Janvāris, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Kad pirms desmit gadiem kopā sanāca pieci pagasti, patiesībā seši, jo Kocēni un Rubene nekad nav sevi uzskatījuši par vienu apdzīvoto vietu, katram bija sava prioritāte, cits uz citu skatījāmies kā uz bezmaz negodīgu partneri – cik kuram liels parāds, kas ir vai nav izdarīts, kurš turīgāks. Mums tomēr piemīt tā latviešu daba, un jāpaiet laikam, lai to pārvarētu. 

«Mammu, es gribu sunīti!»

3.Janvāris, 2020
Dzīvesstils
Laikrakstā

Šāds lūgums vecākiem agrāk vai vēlāk jāpiedzīvo gandrīz katrā ģimenē, un vecāki, nespējot izturēt bērna lūdzošās acis, piemēram, Ziemassvētkos šo dzīvo dāvanu savai atvasei sagādā, nereti pat neapzinoties, cik šāds solis ir atbildīgs.

Gada Notikums: Dimanta kāzas

20.Decembris, 2019
Pilsētās un novados
Portālā

Tikpat sirsnīgi un mīļi pēc sešdesmit gadiem

«Zelta kāzas mums bija tik burvīgas, ka vēl tagad, pēc desmit gadiem, piedzīvoto nevaram aizmirst,» saka JANĪNA un PĒTERIS BLASI. Savas Dimanta kāzas viņi bija domājuši nosvinēt tikai ģimenes lokā. Nesanāca, jo meita, abas mazmeitas un nu jau arī mazmazmeitiņas sprieda citādi – ja tik ilgi kopā nodzīvots, notikums jāatzīmē svinīgāk. Un sestdienā, 7. decembrī, pārsteigums sekoja pārsteigumam. Vispirms jau atskanēja zvans un norādījums pulksten trijos pēcpusdienā būt gataviem. Mašīna ieripoja pagalmā un sekoja brauciens uz «Mazo Ansi». Nākamais pārsteigums – svinību vietā ieradās divi muzikanti, kuri sniedza stundu ilgu koncertu. Pēc brīža durvis vērās atkal. Pēteris nodomājis, ka kūjnieki nāk, bet nekā – akordeonists pa priekšu, aiz viņa sveicēji no Dzimtsarakstu nodaļas un pilsētas domes priekšsēdētājs. «Kopā iedzērām šampanieti. Par šo skaisto apsveikumu, kas mūs ļoti, ļoti iepriecināja, vislielākā pateicība. Valmieras pašvaldība patiesi rūpējas par pilsētas ģimeņu stiprināšanu,» secina Pēteris.

Laukos viss notiek pa īstam

11.Decembris, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Latvijas brīvības cīnītāja Pētera Šedrika izpirktajā zemē Priekuļu novada Liepas pagasta «Krūmiņos» rosās un saimnieko nu jau piektā paaudze. Vectēva atstāto mantojumu pārņēmusi mazmeita Aina Tarasova ar ģimeni – vīru Daini, bērniem un mazbērniem.

Ilgi un laimīgi kopā

10.Decembris, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras dzimtsarakstu nodaļā atkal valdīja pacilājoša noskaņa – nu jau trīspadsmito reizi svinīgi tika sagaidīti laulātie pāri, kuri kopā pratuši nodzīvot 50 gadus un šo viņu dzīvē nozīmīgo notikumu vēlējušies nosvinēt īpaši.

Gadi paiet ceļā

28.Novembris, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Atstājis autoservisā savu mašīnu, mērojis kādu gabaliņu pa pilsētu, šīsnedēļas vienā no drēgnākajām dienām uz interviju «Liesmas» redakcijā, viegli ģērbies, vien baltā kreklā ar īsām piedurknēm un vestē, atnāca ULDIS PALTIŅŠ. 

Kad dvēsele dzied kokles stīgās

26.Novembris, 2019
Pilsētās un novados
Portālā

«Kokle neapšaubāmi ir latviskākais instruments. Kā simbols tā redzama arī Brīvības piemineklī, tāpat Raunā ir piemineklis «Koklētāja», un uz mūsu naudiņas arī bija koklīte,» saka Valmieras Mūzikas skolas kokles spēles pedagoģe DACE PRIEDĪTE, kura ar šo instrumentu saistīta nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. 

21. gadsimta lielākie izaicinājumi

29.Oktobris, 2019
Pilsētās un novados
Portālā

Kādā rudens vakarā, tas gan bija pirms pāris gadiem, ar savu taksīti devos ierastā pastaigā. Nogriežoties gar tā saucamo Apaļo veikalu, degunā iesitās kodīga smaka. Dūmi bija apņēmuši lielu daļu ielas garuma, tāpēc ik pa brīdim mēģināju aizturēt elpu. Sākotnējā doma – vai tikai kaut kur tuvumā nav izcēlies ugunsgrēks, taču, ieskatoties rūpīgāk, pamanīju, ka vienā no mājām dārzā sakurts liels ugunskurs, kurā tika dedzinātas kaudzē sagrābtās koku lapas. No pastaigas svaigā gaisā diez kas nesanāca...

Atzīšos, līdz tam aizliegumu dedzināt lapas uzskatīju par nedaudz pārspīlētu – tā gadu gadiem darīts, tāpat kā gadu gadiem pavasaros svilināta kūla. Taču negatīvas sekas, kas radušās cilvēku nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā, – ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – tas nu jau ir nopietns signāls cilvēcei un katram no mums atsevišķi, ka domāšana ir jāmaina.

To apstiprina arī pētījumos iegūtie pierādījumi.

Ar pārliecību par pārmaiņām ēdināšanas jomā

25.Oktobris, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Oktobra sākumā LLU Jelgavas pilī tika sveikti 13 šī gada Attīstības fonda stipendiāti pavisam desmit fonda pārvaldītajās programmās. Viņu vidū arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 4. kursa studente Sabīne Anna Zīverte no Kocēnu novada, kurai par izcilību studijās, pētnieciskajā darbā un ārpusstudiju aktivitāti tika piešķirta LLU Senāta stipendija.

Viņa paņēma ar savām lielajām acīm un mīlīgo purniņu

4.Oktobris, 2019
Dzīvesstils
Laikrakstā

«Suņi ir mana vājība jau no bērnības dienām, kad mums bija vilks, kuru es ārkārtīgi iemīļoju. Mans tēvs bija mednieks, tāpēc paņēma medību suni, bet mamma teica, ka divus suņus neturēs, un vilks tika atdots tēva draugam kā sargs piena kombināta teritorijā. Tas man bija liels pārdzīvojums. Pašas ģimenē kādu laiku nebija neviena, un tad jau mūsu bērni gribēja sunīti. Kompromisa variantā paņēmām īru seteru, ko vīrs Juris varēja ņemt līdzi medībās. Kā tas parasti notiek, sunīti auklējām mēs – mamma un tētis. Bērni ar viņu paspēlējās, bet ar ārā izvešanu, tāpat ar citiem pienākumiem, kas saistīti ar katru dzīvnieku, bija problēmas. Sākotnēji bērniem liekas, ka suns ir rotaļlieta, sevišķi, kad viņi ir mazi. Bet vēlāk viņiem ir savi pienākumi un laika dzīvnieciņam atliek maz. Pie tam bērni zina, ka sunīti var droši uzticēt vecākiem. Ja nebūtu izejas, ticu, ka viņi rūpētos. Bet par šo īru seteru man ir vislabākās atmiņas,» tā par savu pirmo patstāvīgo pieredzi stāsta klavierspēles pedagoģe LARISA PALKAVNIECE.