Atmiņas par baltajiem Ziemassvētkiem
Sanāk tā, ka gadu pēc gada būs vairāk jādomā par Ziemassvētku baltumu sirdī, jo tik izsenis zināmais pantiņš, ka gads ir no abiem galiem balts un pa vidu zaļš, vairs neiztur kritiku. Šajās dienās mēs burtiski varam justies kā vēlā rudenī, un tikai tie, kas tic veiksmei, vēl prognozē, ka gan jau arī šajā svētku reizē debesu jums par rūķiem apžēlosies un nebūs viņiem jābrien pa dubļiem, bet varēs pie maziem un lieliem bērniem atsteigt pa sniegotu taku.
Par svarīgo baltumu sirdī. Nupat piedalījos kādā satikšanās reizē, kur svētku gaisotnē kopā bija sanākušas audžumammas un viņām tika lūgts atminēties savu bērnību un pirmo domu, kas nāk prātā, kad jāpastāsta savs bērnības Ziemassvētku stāsts. Tur bija atmiņas par sniega kupenām, par braukšanu zirga pajūgos, par slepus iešanu uz baznīcu un svecīšu iedegšanu eglītē. Par Ziemassvētku vakaru mežā, par pīrāgiem, par piparkūkām, par sēdēšanu pie lielā apaļā galda, par vecmāmiņu baltā lakatiņā un priekšautā, par pončikiem, kas apbērti ar pūdercukuru, par neatkārtojamo egles smaržu un gaismu istabās, par satikšanos, par mieru...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv