Pirms 1462. dienas bija tieši tas rīts, kas pasauli sadalīja domās pirms un pēc... Ja šo laiku pārdalītu stundās, minūtēs un sekundēs, ir pagājuši miljoniem mirkļu šausmīgā karā, kas notiek Eiropā. Ilgākais, jaudīgākais karš kopš Otrā pasaules kara beigām. Ukraina pretstāv un cer uz uzvaru vai vismaz taisnīgu mieru uz gadu simteņiem, lai brīvā, neatkarīgā valstī var dzīvot dzīvi palikušie un nākotni lemt jaunās paaudzes.
«Ja nebūtu kara, mēs nesatiktos,» arvien biežāk dzirdu sakām ukrainietes, kuras kara laikā esmu satikusi Valmierā, un pašlaik viņas ir tās, kas uzsver, ka jādomā pozitīvi, jo «parastam cilvēkam vispirms ir jāpadomā par sevi».
Veselības aprūpes nozarei trūkst finansējuma, slimnīcās trūkst speciālistu un vidējā medicīniskā personāla, bet tie, kas strādā, ir pārstrādājušies.
Aizvadītajā piektdienā Valmierā notika ikgadējais Junior Achievement Latvia skolēnu mācību uzņēmumu reģionālais gadatirgus «Cits Bazārs».
Ir februāris. Atkal šis ziemas mēnesis, bet četri gadi būs pagājuši kopš tā februāra...
Latvijas sabiedrība noveco, un noveco arī profesionāļi, kuru darba gadu skaits bieži sasniedz un pārsniedz četrdesmit.
Nolīst, būt zemākam par zāli, piedzerties līdz zemei – es nezinu, kādas metodes un iespējas vēl vajadzētu izmantot Starptautiskās olimpiskās komitejas pārstāvjiem, kuri nobalsoja, ka ukraiņu atlēts jāizslēdz no sacensībām tikai tāpēc, ka viņam galvā bija ķivere ar to meiteņu un puišu fotogrāfijām, sportistam tuviem cilvēkiem, kuri nogalināti Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā.
Rīt līs sarkano siržu lietus, jo pasaule svin Valentīna dienu.
Ziema vēl neatkāpjas, aukstums pieturas, bet lielais sals droši vien teicis ardievas.
«Jūsu pieredze, kurš ir labākais bērnudārzs Valmierā?» ir bieži ierakstīts jautājums sociālajos tīklos, kad Valmieras māmiņas ir nupat tikušas pie zīdainīša un gatavas sākt organizēt bērniņa dzīves gājumu.
Februārī biļetes uz Valmieras teātra izrādi visai ģimenei «Mazais cilvēks» ir izpārdotas, un tas nozīmē, ka skatītāju simti grib redzēt Maksīti Pihelšteinieti – puiku, kurš nav aizmirsis patiesu bērnības garšu.
Aukstajai ziemai spītējot, janvāra pēdējā dienā uz adītāju grupas pirmo nodarbību Kocēnu bibliotēkā bija sanākušas daudzas dāmas.
Šorīt termometrs pieklauvēja pie loga un palūdza ielaist viņu mājās, – tā pirmdienas rītā jokoja pieaugušie, bet ko darīja bērni?
«Silta sirds» – tāds šoreiz bija Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» vērienīgā ziemas koncerta nosaukums.
Sāksim ar to, ka ir starp mums ļaudis, kuri profesoru publiski var nosaukt par debilu, un par to nekas.
Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra Profesionālās pamatizglītības programmas «Ēdināšanas pakalpojumi» izglītojamie no Vaidavas piedalījušies konkursā «Fiksie kartupeļi 2026», kas notika Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā.
«Atvērta, brīva tauta ir ukraiņi, un tās identitāti šodien grib nolaupīt ienaidnieks,» kādā sarunā teica ukrainiete, Valmieras Mūzikas skolas skolotāja Irina Grīnberga. Pašlaik nav otras mazākumtautības mūsu novadā, par kuras ikdienu, svētkiem un darīšanu dzirdam vairāk nekā par ukraiņiem. Ukraiņiem Valmierā izsenis bijusi sava biedrība, kur notikušas tikšanās, lai runātos, atminētos tautas tradīcijas.
Ir brīnišķīgi, ja skolā darbu sāk jauns skolotājs. Vispirms tāpēc, ka jaunus, zinošus, radošus pedagogus vajag un par tiem priecājas katra mācību iestāde.
Brenguļu, Kauguru un un Trikātas (BKT) apvienības mācību iestādēs, domājot par Latvijas pagātni, šodienu un nākotni, bija dzīvās vēstures stundas, kas notika pie atmiņu ugunskuriem.
Rencēniete NADĪNA ZEME pati sevi sauc par brīvmākslinieci, kura rada skaistumu, kas pašai patīk un neapnīk.