Nodibinājumā «Centrs Valdardze», kur atbalstu var saņemt vardarbības upuri, ik gadu palīdzību meklē ap 300 personām. Pilngadīgie, mātes un tēvi kopā ar bērniem vai bērni un pusaudži, kas šķirti no varmākām, lai drošā vidē atgūtos un saņemtu profesionālu palīdzību.
«Latvijas lepnums» ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem, un šogad trīs balvas savu mājvietu atrada mūspusē.
Pansionāta «Valmiera» klienti iepriecināja sevi svētkos, un viņiem izdevās pārsteigt ciemiņus.
Noteikti Valmieras teātra aizvadītās sezonas labākie mākslinieki un izrāde.
Gada nogalē Valmieras teātrī norisinājās ikgadējā teātra balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika sumināti aizvadītās sezonas labākie mākslinieki un izrāde.
Pārgājienu takās, kas vijas cauri tuksnešiem, satiekas līdzīgi domājošie un jūtošie. AGNESE KALNIŅA pāri Izraēlai gāja mēnesi. Tur bijis viss: priežu meži, klinšaini pauguri, jūras krasts un 400 kilometri Negeva tuksnesī. Un atziņas, kādas citviet neiegūt.
Vidzemes slimnīcā aizejošajā gadā pārbūvētas nodaļas, piesaistīti jauni speciālisti, slēgti līgumi par tālāku izglītošanos un sadarbību, iegādātas jaunas tehnoloģijas.
Pirmizrādes, novērtēts aktieru, režisoru un teātra komandas darbs, balvas «Spēlmaņu naktī» un jauno kolēģu uzņemšana kolektīvā. Prieks par skatītājiem šajā un nākamajā gadā, kad priekšā arī Valmieras Drāmas teātra pārbūve.
Sanāk tā, ka gadu pēc gada būs vairāk jādomā par Ziemassvētku baltumu sirdī, jo tik izsenis zināmais pantiņš, ka gads ir no abiem galiem balts un pa vidu zaļš, vairs neiztur kritiku. Šajās dienās mēs burtiski varam justies kā vēlā rudenī, un tikai tie, kas tic veiksmei, vēl prognozē, ka gan jau arī šajā svētku reizē debesu jums par rūķiem apžēlosies un nebūs viņiem jābrien pa dubļiem, bet varēs pie maziem un lieliem bērniem atsteigt pa sniegotu taku.
Ziemassvētku tirdziņa laikā labdarības akcijā «Ezīša miga» saziedoti 513 eiro.
Valmieras Gaujas krasta vidusskolas - attīstības centra pirmsskolas bērni sagatavojuši priekšnesumu, lai piedalītos koncertā «Zem sargeņģeļa spārna».
Mazsalacas novada kultūras centrā Otrajā adventē notika labdarības koncerts «Ticēt brīnumam».
Ceļotājs JĀNIS TRAUTMANIS pirms pāris mēnešiem atgriezās no Dienvidāzijas. Izmest loku pa Indonēziju, Filipīnām, Kambodžu, Taizemi viņam gribējies pēc gada, kas bija pavadīts Jaunzēlandē. Uz brīdi viņš piestāja savā dzimtajā Rīgā un Valmierā, kur reiz studējis, lai tagad jau sūtītu draugiem vēstules no Austrijas, no Alpu pakājes.
Pēc pārbūves Vidzemes slimnīcā šonedēļ tika atklātas Laboratorijas un Asins sagatavošanas nodaļas jaunās telpas.
Kalendārā ir decembris, un līdz ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku ir tik patīkami dažādos informācijas avotos lasīt, ka labdarības vilnis veļas pār Latviju. Līdzekļi krājas tik dažādās krājkasītēs, un tām ir tik dažāds saturs, kas tomēr tieši atklāj, kad cilvēks ir vismazāk aizsargāts. Visbiežākie klupšanas akmeņi ir veselības zaudēšana, iedragāta sociālā vide, kas kaitē ne tikai bērniem, jo nav iespējams uzaugt bez mīlestības, patiesām rūpēm, siltuma un vecāku izpratnes par izglītības un savstarpējās cieņas nozīmi, bet pār vienaldzību un vientulību dziļi akacī krīt arī vecākā paaudze.
Mācību priekšmetu apguve ir skolas dzīves aisberga redzamā daļa, jo skola bērnu, pusaudzi, jaunieti atbalsta daudz vairāk. Skolā atklājas bērna talants, intereses, iezīmējas karjeras ceļš. Mazsalacas vidusskolas direktore ZAIGA IVANA atzīst, ka viņai pedagoģija, darbs skolā un skolas vadīšana iet pie sirds. Decembra beigās Zaiga saņems novada iedzīvotāju sarūpētu balvu «Gada cilvēks izglītībā», bet Mazsalacas vidusskola jau saņēmusi Draudzīgā aicinājuma balvu. Un tā nav pirmā reize, kad skolas iespējas augstu novērtētas.
Rencēnos šonedēļ notika tradicionālais labdarības koncerts, kurā uzstājās Rencēnu pamatskolas audzēkņi un pirmsskolēni, un ziedojumi tika vākti labdarībai. Šoreiz pārsteigumi sarūpēti Vidzemes slimnīcas mazajiem pacientiem.
Stereotipi un bailes vada sabiedrības domāšanu, kad runa ir par to, kā pieņemt jauno un sadzīvot ar pārmaiņām. Jau pirms gadiem desmit demogrāfs Ilmārs Mežs norādīja, ka Latvijas darba tirgus piedzīvos katastrofālu darbaspēka trūkumu un līdzīgi kā attīstītās ES valstis meklēs gan speciālistus, gan melnā darba darītājus. Un tas notiks uz cittautiešu, uz citas kultūras un reliģiskās pārliecības cilvēku rēķina. Pastarpināti viņš mudināja saprast, ka iebraucēji, bēgļi, patvēruma meklētāji var būt resurss, nevis nevajadzīgs bieds.
"Minu konkrētu piemēru: man Latvijas televīzijā bija intervija raidījumā "1:1", bet nākamās dienas rītā lekcija mediju studentiem. Es prasīju, kurš redzēja? Neviens. Viens students zināja, par ko ir runa, jo vecāki bija skatījušies un teikuši: "Skaties, tavu rektoru rāda!" Tas nozīmē, ka jaunie neizmanto televīziju kā mediju. Lai skatītos filmas, jā, bet ne informācijai," stāstīja Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Viņš atzina, ka pats gan apmēram stundu vakarā velta "Panorāmai", noskatās arī sporta un laika ziņas.
Izglītības iestāžu piedāvātā satura kvalitāte – tas ir svarīgākais jautājums, domājot, kā palīdzēt sabiedrībai ar tik dažādām vajadzībām. Katrs cilvēks atšķiras, atšķiras arī mūsu vajadzības, prasmes, iespējas, un ļoti, pat krasi atšķiras cilvēku un vēl jo vairāk bērnu ar invaliditāti vajadzības, attīstāmās prasmes un iespējas, kas būtībā noteiks viņu dzīves kvalitāti, viņu varēšanu iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
Jau trešo gadu Vācijas pilsētā Hallē Ziemassvētku tirdziņa piedāvājumā bija arī valmieriešu darinājumi.