Aizsardzības mācība jauniešiem patīk
Vidusskolu 10. un 11. klašu skolēniem no šī mācību gada valsts aizsardzības mācība kļuva par obligātu. Jaunsardze bija ierasta lieta, bet aizsardzības mācība daudzviet bija kā izvēles priekšmets.
Vidusskolu 10. un 11. klašu skolēniem no šī mācību gada valsts aizsardzības mācība kļuva par obligātu. Jaunsardze bija ierasta lieta, bet aizsardzības mācība daudzviet bija kā izvēles priekšmets.
Es nezinu, ja godīgi, es tiešām nezinu, vai mammas kara laikā lasa priekšā pasakas saviem bērniem. Vai lasa, kad bērns jāieaijā pagrabā, vannas istabā? Varbūt stāsta?
Latviju labāku dara tās cilvēki. Latviju dažādu veido tās cilvēki. Mūsu valsts ir ziedoša, tā plaukst, jo savējie cenšas. Ļaudis saudzē arī senču mantojumu, un pratēji rada latviskā stāstus no jauna.
Valmieras 2. vidusskolā regulārās topošo pirmklasnieku nodarbībās satiekas mazie valmierieši, kuri nākamgad svinēs septīto dzimšanas dienu. Viņi piedzima Latvijas simtgadē un tagad jau mācās par savu dzimteni.
Valsts svētku nedēļā un pirmdien, Lāčplēša dienas vakarā, nebija mācību iestādes, kuru nesildītu sveču liesmas un bērnu un jauniešu klātbūtne.
Novembris ir Latvijas svētku mēnesis. Vēlajā drēgnajā rudenī biežāk aizdomājamies un pateicamies par izcīnīto Latvijas valsti un tās nosargāto brīvību, biežāk runājam par mūsu saknēm, kuras jābaro, lai zari zeļ un plaukst.
Latvija un Trikāta ir īpaši mīļa Trikātas pamatskolas direktorei INGAI BOŠKINAI. Par mūsu zemi un mūsu vērtībām saruna ar pieredzējušo pedagoģi un novadpētnieci.
Izrādes tiek rādītas četros spēles laukumos. Trīs zālēs atjaunotajā Valmieras teātrī un arī «Kurtuvē». Visās zālēs jau piedzīvotas pirmizrādes un arī jauniestudējumi top.
Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tika palielināts pēdējo 10 gadu laikā.
«Liesma» jau rakstīja, ka Latviešu centrs «Bērzaine» aicina pieteikties 2025. gada Erasmus+ praksē studentus un topošos absolventus no Latvijas un visas Eiropas, piedāvājot iespēju līdzdarboties Latviešu centra un viesu nama «Bērzaine», kā arī lielākā diasporas kopienas medija «Latviesi.com» darbos un attīstībā.
Trikātiete AGIJA BOŽA pirmo torti esot uzcepusi 11 gadu vecumā un piedalījusies kūku cepēju konkursā.
Drīkst domāt un cerēt, ka lauku mājas, atgūstot siltumu sienās un rosību, izslienas, kļūst lepnas un stipras pret visiem vējiem un laikmeta griežiem. Mēs droši zinām, ka MAIJA ZVIRBULE ir lepna «Storu» jaunā saimniece, kura, izzinot šīs vietas būtību un spēku, piepilda savas vēlmes un sirdi.
Šis būs stāsts par pusaudzi Kristu. Meitene kopā ar mammu un diviem brāļiem dzīvo Jaunpiebalgā.
Katru jaunu valsts budžetu skatot, tiek īpaši izvērtēta labklājības sfēra, un jau tagad zināms, ka par kapeikām, bet tomēr nākamajā gadā pieaugs valstī noteiktais minimālās algas apmērs un līdz ar to arī jāgarantē to pabalstu izmaiņas, kas nosacīti ļauj cilvēkiem izdzīvot un iztikt.
Saka, ka pirmais iespaids par cilvēku var būt maldīgs... Varam tagad pārbaudīt. Vai apskatījāt šo foto? Kā jums liekas, kas ir šī sieviete, ar ko viņa nodarbojas?
Eiropas Savienības piešķirtā nauda pārtikas paku sadalei izsīkst, uzsver Labklājības ministrijā, tāpēc pieņemts lēmums, ka sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms.
Valmieras novada fonds, Valmieras attīstības aģentūras pārstāvji, arī citas nevalstiskās organizācijas un centri Vidzemē vakar vērtēja paveikto un vēl darāmo, lai sekmētos Ukrainas civiliedzīvotāju pilnvērtīga dzīve Latvijas sabiedrībā.
Pagājušajā nedēļā ar Valmieras 5. vidusskolas skolotājiem, skolas vadību un novada pašvaldības izglītības jomas speciālistiem tikās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga un viņas vietniece Irina Avdejeva.
Oktobris pie mums vairs nav veļu mēnesis vai lapkritis, bet laiks, kad dzīvai būtnei pagriežam muguru – cilvēks atgriežas darbos, pilsētas siltumā, bet savu dzīvnieku atstāj, kur pagadās.
«Čaklu četru bērnu ģimenīti ievēroju nesenajā dzērveņu talkā. Vēlāk ieradās vēl viena. Tad radās doma kā varam šos čaklos bērnus atbalstīt, piešķirot palielinātu «talcinieka daļu» – pusi no salasītā,» savā sociālo tīklu profilā raksta zemnieks, zinātnieks, tehnisko zinātņu doktors, pētnieciskās saimniecības pētnieks un dzērveņu audzētājs Andris Ansis Špats, uzsverot, ka šo labo darbu viņš turpinās visu gadu, jo «Māte Daba mūs dāsni ir aplaimojusi ar ražu pēc divu gadu niknām, iznīcinošām salnām.
Rīgā, Ģertrūdes ielā 32, ir biedrības «Tavi draugi» labdarības veikals, Cēsu pilī darbojas Seno rotu kalve, un šoreiz kopīgais atslēgas vārds būs – meistars un meistardarbi.