Atvērtas durvis un prakse ārvalstīs
Pagājušajā nedēļā 12. un 15. martā notika ViA – Vidzemes Augstskolas atvērto durvju dienas.
Pagājušajā nedēļā 12. un 15. martā notika ViA – Vidzemes Augstskolas atvērto durvju dienas.
Pagājušajā sestdienā atcerējos bērnību. Tas bija cits laiks arī tamdēļ, ka nopelniem bagātie skatuves mākslinieki brauca uz lielajiem pilsētu un lauku kultūras namiem, lasīja dzeju un runājās ar sanākušajiem.
Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valmieras novada izglītības darbinieku arodorganizācijas konference.
Aizstāvot vērtības, cilvēktiesības sabiedrībā un akcentējot sieviešu solidaritātes nozīmi, Valmierā notika ikgadējais Rozes dienas pasākums.
«Ukraiņi iet pat pie zīlniecēm, lai saprastu, kas būs rīt,» meklējot iemeslu pasmaidīt par to, kas notiek dzimtenē un pasaulē, saka Vidzemes Augstskolas pētniece JŪLIJA KOVALENKO.
Trešdien, 5. martā, Valmierā viesojās Francijas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuija (H.E. Manuel Lafont Rapnouil), Francijas vēstniecības Latvijā padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos un Francijas institūta Latvijā direktors Matjē Leporini (Mathieu Leporini), Francijas institūta Latvijā direktora vietniece un atašejs sadarbības jautājumos Sandra Urtāne.
«Nāciet, lai jautātu!» – šādi izskan Valmieras novada pašvaldības uzaicinājums pagastu apvienībās dzīvojošajiem, aicinot uz sarunu pēcpusdienām, kad tuvāk novadu iedzīvotājiem dodas pašvaldības un apvienību vadība, īpašumu apsaimniekošanas speciālisti, kultūras un izglītības iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki.
Soļotāji, «Atspulga» ļaudis un cieminieki ir dažādi savā varēšanā, izpausmēs, bet ir pāris lietas, kas viņus spēcīgi vieno – viņi dara un rada, un konkrētā apjomā arī ražo. Viņi dzīvo un strādā Valmieras novadā, un darītāji ir cilvēki ar invaliditāti, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.
Tieši pirms gada Vidzemes slimnīca bija pirmā veselības aprūpes iestāde reģionā, kas noslēdza sadarbības līgumu ar «Hospiss LV» par «Svētku galda» organizēšanu.
Noticis izglītojošās kampaņas «Mēs visi esam īpaši un dažādi!» pirmais pasākums.
Mēs visi un arī ukraiņi, kas kara dēļ dzīvo Valmierā, 24. februārī pieminēja karā bojāgājušos.
Ļoti brīnišķīgs vai sāpīgs notikums var kļūt par atskaites punktu mūsu laikam. Mēs ikdienas solī taču mēdzam rēķināt: tas bija pirms bērniem, pirms nomainīju darbu, pirms ome devās mūžībā, un tad skaitām uz priekšu, kas ir iespēts pēc. Saprotam, ka tā pat vienmēr vieglāk sarēķināt, lai neapjuktu skrējienā.
Valmieras teātra aktrisi INESI RAMUTI aicinu uz sarunu par laiku un dzīvi. Par to, kas notiek un nenotiek.
«Bērnība mums ir tikai viena, un to neviens nedrīkst nozagt. Taču ir paaudzes, kam iespēja būt bērnam, no sirds priecāties par sauli, dziedāt, sportot, mācīties, tiek atņemta kara dēļ,» šādas domas vairākkārt skanēja Valmieras vēsturiskajā centrā.
Valmieras integrētajā bibliotēkā mudina grāmatas par savu labu draugu izvēlēties kā lielus, tā mazus.
Batja ir tēva kļička karā, jo viņam ir dēls, viņi abi ir karā pie Pokrovskas. Jaunākais uz nulles un, cik zināms, ievainots, bet tēvs viņu gaida tuvu pie nulles līnijas, kur elles katlā viņu iekšā nelaiž.
Dzirnakmeņi maļ. Tāds ir to uzdevums un daba. Būt starp tiem nozīmē izdarīt izvēli, pieņemt lēmumus, vēlams, pareizākos, kas konkrētā situācijā iespējami.
Piedzimt Latvijā pirms pusgadsimta, dzīvot, strādāt skolā par skolotāju un satraukties par valsts valodas zināšanu pārbaudi?
Vakar Valmieras teātra aktrisei SKAIDRĪTEI PUTNIŅAI bija brīnišķīga dzimšanas diena.
Baisā kara dēļ Valmierā ir izveidojusies to ukraiņu kopiena, kas pie mums nonāca kā kara bēgļi.