Ko teiks vecāki?
Mācību grāmatas ar aplupušiem stūriem, bet tām vēl pāris mēnešus jāiztur līdz mācību gada beigām...
Mācību grāmatas ar aplupušiem stūriem, bet tām vēl pāris mēnešus jāiztur līdz mācību gada beigām...
Ir daudzi skolotāji, kas savā ikdienā, organizējot mācību darbu un sarunājoties ar dažāda vecuma audzēkņiem, noteikti dara vairāk, nekā prasa pienākumu uzskaitījums, kas varbūt ierakstīts viņu amata aprakstā.
Vidzemes slimnīcā ir pieejamas ārstu speciālistu konsultācijas un pakalpojumi, kas palīdz stiprināt, uzlabot veselību vai to atgūt pēc nopietnām saslimšanām. Lielākais atbalsta resurss novada un visa reģiona pacientiem ir Vidzemes rehabilitācijas centrs.
Projekts paredz Rehabilitācijas centra būtisku paplašināšanu, lai varētu nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu gan ambulatorajiem, gan stacionāra pacientiem. Projektu plānots pabeigt 2024. gada nogalē. Projekta ietvaros plānots izbūvēt epidemioloģiskām prasībām atbilstošas vingrošanas zāles, speciālistu kabinetus, ūdens dziedniecības zonu, fizioterapijas procedūru telpas, medicīniskās masāžas kabinetu, sensorās un sāls istabas, saunas telpas un citas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas.
Aizvadītajā nedēļā Solnas pilsētas pašvaldības delegācija viesojās Valmieras novadā. Šoreiz zviedru kolēģu uzmanības centrā bija izglītības nozare.
Parakstot svinīgo sadarbības līgumu un organizējot projektu «Svētku galds», organizācija «Hospiss LV» un Vidzemes slimnīca uzsāka brīvprātīgā darba projektu Hronisko pacientu aprūpes nodaļā.
«Kurš teicis, ka sēņot var tikai rudenī?» jautājusi Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Guna Taube un pagājušās nedēļas nogalē skolas vestibilā bija iekārtojusi ziemas sēņu izstādi.
«Tas, kā jūs rīkosieties ārkārtas situācijā, ir jūsu tā brīža atbildība,» sarunā ar valmieriešiem sacīja Ukrainas bruņoto spēku karavīri, un viņi zināja, ka Ukrainā pirms Krievijas iebrukuma bijis daudz informācijas par to, ka tas var notikt, bet neviens nav ticējis, ka tas notiks.
Tagad Matīšos un marta beigās jau Ēvelē būs skatāmi radošās apvienības «Smilgas» darbi.
Pirmoreiz Valmierā notika plaši apmeklēts un reizē starptautisks turnīrs armvrestlingā, un pirmoreiz, cik aptaujātajiem bija zināms, tas vismaz Latvijā noticis labdarības zīmē.
«Kāpēc jūs nerakstāt par to, ka kara dūmi piesārņo pasauli,» telefonsarunā teica Spodrītes kundze no Līčiem. Pirmā doma, kas bija manā prātā, – ka cienījamā un reizē arī cienījama vecuma kundze vēlas paust kādu apcerīgu domu par to, cik karš un tajā piedzīvotais ir postošs, bet cilvēks, kurš dzīvojis Otrajā pasaules karā, man tiešām centās iegalvot, ka pasaule ir vienkārši traka, ka simtiem miljardus tagad iedos šaujampulverim un kara dūmu būs vēl vairāk.
24. februārī apritēja divi gadi, kopš sācies Krievijas pilna apmēra agresijas karš Ukrainā. Valmierā dzīvojošie ukraiņi un iedzīvotāji, kuri atbalsta un jūt līdzi notiekošajam, sestdien tikās īpašā pasākumā.
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, latvietis Alvis Lukša pamodies no sprādzienu skaņas.
«Es jums atzvanīšu, jo esmu darbā,» sacīja Jūlija Horbačova, un es nodomāju, ka, redz, ir arī Ukrainas cilvēkam tāda pati ikdienas steiga, aizņemtība kā mums visiem. Tas jau labi!
Vieglāk iedzīvoties jaunā vietā ir bērniem. Viņi ātrāk atrod draugus, iemācās valodu. Tā sakām, un piecgadīgā Anastasija ir visa teiktā dzīvs apliecinājums.
Valmierā jau desmito reizi notika Skolēnu mācību uzņēmumu reģionālais pasākums «CITS BAZĀRS». Sestdien tirdzniecības centrā «Valleta» dažādus un interesantus, pašu veidotus produktus un tehnoloģijas piedāvāja darbīgi jaunieši no daudzām Latvijas mācību iestādēm.
Desmit kategorijās apbalvoti «Kilograms kultūras 2023» laureāti. Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kategorijā «Teātris» saņēmusi Valmieras teātra izrāde «Jāzeps un viņa brāļi».
Katru no mums piemeklē sajūta, ka negribas, nesanāk, ir grūti. Kaut kas ir netaisnīgi, kaut kas nav kārtībā, kāds cits vainīgs un vairāk negribas...
Marija jeb Gerda, jo tāds ir viņas segvārds, ir viena no Ukrainas «Azov» vienības. Viena no varoņiem, kas aizstāvēja Mariupoli, nonākot aplenkumā «Azovstaļ» rūpnīcā un pēc tam gūstā. Karā viņa bija varone, gluži tāpat kā viņas biedri un komandieri. Pēc gūsta viņa nezināja, kā ir būt laimīgai, jo pēc bada, spīdzināšanas, sāpēm un draudiem bija zaudējusi spēju just.
Valmieriete Megija Livke mācījusies Valmieras Viestura vidusskolā un Valmieras tehnikumā, bet tagad, kad viņa pa pilsētu dodas pastaigā kopā ar trim vai četriem bērniem, viņa zina, ka ir pusceļā uz augstāko izglītību, kas būs pirmsskolas skolotāja profesijā.