Stāstniecība, cilvēces sensenais paradums, pašlaik atdzimst visā pasaulē, un tagad arī Latvija nebūt nav izņēmums. Vidzemes kultūras un mākslas biedrība Haritas līdz ar Valmieras integrēto bibliotēku šo fantastisko kustību stiprina mūspusē. Jautāju Haritas valdes priekšsēdētājai SOLVEIGAI BOICOVAI.
Piektdien noslēdzās Valmieras novada fonda projektu konkursa «Sev, tev, novadam» otrais posms: tika parakstīti līgumi ar projektu īstenotājiem.
Vai starp jums ir tādi, kam lasīšana nepatīk, pat riebjas? Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa jautā ciemiņiem astotklasniekiem, un kāda trešdaļa rokas paceļ gan. (Nu labi, vismaz godīgi.) Tādā pasaulē dzīvojam, — taču bibliotēka ir vieta, kur situāciju var mainīt, vēlāk dzirdu bērnu nodaļā. Bibliotēkā kārtējie ciemiņi, šoreiz no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, ieklausās lasīšanas vēstnešos — jauniešos, kuri vienaudžiem stāsta par iespējām lasīt grāmatas planšetē jebkurā laikā un vietā, izmantojot Fastr Books mobilo aplikāciju. Fastr šeit ir viens no jaunumiem, kas turpināsies arī šogad.
Piedzīvosim gaišu, neformālu dienu Valmierā bibliotēku un sadarbības partneru vienotībā, izgodājot iespējas, ko piedāvā sadarbības partneri un atbalstītāji! — tā Valmieras bibliotēka viņnedēļ aicināja sadarbības partnerus un Vidzemes kolēģus. Bez oficiālā iemesla, Latvijas gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, bija arī otrs, neformālais: novembrī apritēja septiņi gadi, kopš staltajā Cēsu ielas namā darbojas Valmieras integrētā bibliotēka. Vienotības diena bija arī apliecinājums Vidzemes bibliotekāru brālībai, kurā valmierieši bieži vien ir saucēju un iedvesmotāju statusā.
Skatos: Ziedoņa brīnišķīgās rindas par to, ka dzīve iemirdzas kā garāmejot, KAIVA NARBUTE uzrakstījusi apbrīnojami skaistā spalvas rakstā. Senā māksla kaligrāfija (gr. — māksla skaisti rakstīt), viņas aizraušanās un nu arī nodarbošanās, Latvijā kļūst populāra.
Šovasar atvaļinājumā bija iespēja dažas dienas dziļāk ieskatīties divu citu tautu dzīvesveidā, var arī teikt: dzīvesstilā. Šoreiz par krieviem, konkrēti — Krievijas ziemeļrietumu daļā. Datorā pārskatot fotogrāfijas, acis piesaistīja ne tik daudz pilīs un muižās saglabātie augstlabdzimtību krāšņumi, cik liecības par vienkāršās tautas dzīves paradumiem, no kuriem daudzi mūsdienās vēl saglabājušies, lai arī dažbrīd citādā veidā. Ceļabiedri gan smaidot norādīja, ka nolupusi betona siena ar apskrandušiem sludinājumu papīreļiem vai latvāņiem aizaugušas sādžas arī diemžēl pieder pie mūsdienu dzīvesveida, bet var jau skatīties arī ko citu... galu galā pašiem savu blusu pietiek. Nākamreiz ieskatīsimies igauņos.
Valmieras novada fonda šīgada rudens projektu konkurss noslēdzies, un viņnedēļ konkursa vērtētāji kopā ar dažiem fonda ziedotājiem devās ciemos pie iesniegto darbu autoriem, lai izšķirtos par finansiālo atbalstu — kurš projekts pārliecinošāks, kuram vēl jāpārvērtē iecere vai jāmeklē atbalsts citur.
Šīs ir mūsu otrās mājas, tāpēc arī te čubināmies, — tā 2012. gada pavasarī viņas bilda Valmierietim, uz vingrošanas bumbām žonglējot. Runa bija par veselības sporta studiju Vingrotava, ko izloloja un veidoja vārdamāsas un nešķiramas draudzenes, divas Ivetas — Grunte un Barauska. Studija tagad citās rokās — labās, uzsver IVETA BARAUSKA. Kopš pagājušā gada viņa vada apdrošināšanas akciju sabiedrības ERGO Latvija Valmieras filiāli.
Ar mākslinieku OĻEGU AUZERU tiekamies senajā Limbažu rātsnamā, kur pašlaik izvietojies Dzīvā Sudraba muzejs. Te varam apskatīt ne tikai rotas un mazās kompozīcijas, bet arī monumentālus sudraba darbus cilvēka augumā.
Krāšņi un jauneklīgi — tā īsi varētu raksturot šīgada 18. novembri Valmierā.
Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā Valmieras integrētā bibliotēka sagādāja apmeklētājiem tikšanos kāda diža ziemeļnieka zīmē: norvēģu pētniekam, ceļotājam un rakstniekam Tūram Heijerdālam (1914 — 2002) šoruden simtgade.
«Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mēs,» tā interneta vietnes historia.lv veidotāji valmierieši Valters Grīviņš un Gints Ērglis. Šīs vispārējās un vietējās vēstures materiālu digitālās krātuves sākotnējais variants interesentiem bija pieejams jau labu laiku, taču pēc zināma apsīkuma lieliskā ideja no jauna atdzimusi jaunā kvalitātē 2012. gada nogalē, kad grupiņa aizrautīgo — Vilnis Strods, Valters Grīviņš un citi — vienojās par digitālās krātuves atjaunošanu mūsdienīgākā variantā, arī kā novadpētnieku sadarbības platformu, kas ļautu vietējās vēstures un novadpētniecības materiālus gan vairāk apkopot, gan plašāk izmantot.
Šodien 12. Saeimas pirmās sēdes darba kārtībā paredzēts būtisks jautājums, kas jebkurā gadījumā varētu noteikt svarīgākās norises Latvijā vairākos gados — par jaunā Ministru kabineta apstiprināšanu. Akcepts valdības sastāvam vēl nevienā reizē pēc neatkarības atgūšanas nav tapis viegli un vienkārši, bez kaislībām un batālijām, un varam vien sevi mierināt, ka citās valstīs nav labāk.