Iekāpt laika mašīnā
INGAI APINEI šis ir devītais gads Valmierā. Pirmajās sezonās apliecinājusi, ka ir strādīga un precīza režijas uzdevumu izpildē, viņa pirms gadiem četriem burtiski uzspridzināja savu «kārtīgās meitenes» tēlu, nospēlējot Žanetu Viestura Meikšāna izrādē Vīns un nezāles — nesmuko, kompleksu un fobiju mākto skuķēnu, ko dzen zemē «amerikāņu skaistuma» klišejas un mātes «pozitīvā domāšana». Togad Valmieras režisori viņai vienprātīgi piešķīra savu nule iedibināto balvu kā sezonas pārsteigumam. Līdz ar to Inga bija nemanāmi, bet pašsaprotami ieņēmusi savu vietu teātra «spicē» kā aktrise, ar kuru var un vajag rēķināties. Šobrīd viņa spēlē divas lomas latviešu padomju laika dramaturģijā — Annu Gunāra Priedes savulaik aizliegtajā lugā Smaržo sēnes un Laumu Harija Gulbja Medību pilī. Gluži dabiski par mūsu sarunas galveno tēmu kļūst laiks un aktieris tajā.
