Ilona Saverasa

Es esmu piefiksējusi, ka vislabākās idejas un rīcības plāni man rodas pirtī vai agros rītos. Jau trešo nedēļu Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciema skolēni mācās un skolotāji strādā attālināti. Jau nedēļu latviešu valodas skolotājas diena sākas 4.30 no rīta, jo šajā laikā internets ātrāks un galva svaigāka. Pagaidām mūsu ikdienā nenotiek nekas ievērības cienīgs, par ko būtu vērts rakstīt, bet mana agrā rīta ideja, kura pieteicās pavisam nesen, «ļāva saprast», ka šis laiks un situācija ir pietiekami svarīgi, lai par to pastāstītu.

Man gribas ticēt brīnumiem, un es arī ticu tiem. Man gribas cerēt, ka izsapņotais reiz piepildīsies. Gribas, lai izlolotais darbs atnes gandarījumu un uzsit garšu jauniem varoņdarbiem. 

Pirms trim gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Toreiz, kā ierasts, samainījāmies ar telefona numuriem, e-pasta adresēm, un ar to mūsu «komunikācija» beidzās. Visticamāk, tā arī paliktu.

Lieliem un satraucošiem soļiem tuvojas beigām jau astotais mācību gads Baškortostānā, Arhlatviešu vidusskolā.