Baltijas desants Ezerpriedēs
Viegls vējiņš. Saulīte pošas uz rietu. Jūtama Burtnieka elpa. Rit pēdējā tās dienas nometne, kur trenē suņus glābšanā uz ūdens.
Viegls vējiņš. Saulīte pošas uz rietu. Jūtama Burtnieka elpa. Rit pēdējā tās dienas nometne, kur trenē suņus glābšanā uz ūdens.
— Dālijas mūžs ar retiem izņēmumiem nav garš. Peonijām gan, pat 50 gadus. Bet dālijai daudz īsāks. Re, šķirnīte Vulkāns gan vēl no 1948. gada, — iepazīstinot ar savu kolekciju Vaidavas pagasta Mežvidos, stāsta selekcionāre Rita Zaļais.
— Atveda mani uz kūtiņu un teica: dari! — tā sākumu savai mēbeļu galdnieka darbnīcai ceļmalā netālu no Burtnieka atceras Inārs Lukjanovs. Meistars Matīšos ir ienācējs. Pilsētā dzīvot nepatīkot, jo par to, ka vienam vairāk, otram mazāk, asu emociju tur netrūkstot. Laukos mierīgāk. Tāda, lūk, izvēle.
Kefīram (2,5%) zelta medaļa, sviestam (82%) — sudraba. Augstu novērtētie akciju sabiedrības Valmieras piens ražojumi godalgoti Latvijas piensaimnieku centrālās savienības nule organizētajā konkursā, kurā tika noteikti Latvijā ražotie vislabākie piena produkti.
Dikļiem piestāv bērnu čalas, fantāzija (Vika parks!) un mūzika. Un, ja par galvenajiem varoņiem tik piepildītā aizejošās vasaras saulainā dienā kļūst pavisam mazi bērni — divgadīgie, trīsgadīgie un viņu mazie brālīši un māsiņas — pārsteigti un iepriecināti arī viņu vecāki. Tāda noskaņa valdīja, tiekoties par radošajām darbnīcām nosauktajās nodarbēs, ko vada Valmieras mūzikas skolas pedagoģes Anita Morozova, Inga Zirne un Inese Lieckalniņa.
Patīkamas pārmaiņas ar pašvaldības atbalstu šajā vasarā ieguvusi Burtnieku pirmsskolas izglītības iestāde. Tās vadītāja Linda Sēne ar lepnumu stāsta, ka, pirmkārt, dārziņš ticis pie jauna jumta seguma, kas savu laiku bija godam nokalpojis:
Sarmīte Pērkona savā mājīgajā dzīvoklītī Burtniekos, Parka ielā, atvainojas: esot vēl nepabeigts remonts, tāpēc viss juku jukām. Toties beidzot varēšot virtuvi iekārtot, kā vēlas un par ko ilgi sapņots. Būšot laba cepeškrāsns, cepšot tortes...
Polijā 6. starptautiskajā folkloras festivālā Branskā piedalījās arī Matīšu tautas deju kolektīvs Līksme.
(No sarunas ar Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju)
— Gaidīt līdz 2020. gadam, kad mums būs puse no Eiropas zemnieku tiešmaksājumiem — tas ir, maigi izsakoties, nepiedienīgs piedāvājums,— sašutusi ir Maira Dzelzkalēja. Tiekot zīmētas dažādas shēmas un prātots, kas varētu notikt, ja tiktu pieņemts bēdīgākais variants. Pārorientēties uz citu uzņēmējdarbību, ja lauksaimniecībā neveicas, nav viegli...
— Tikko ieraugu tirgū pirmās bekas, zinu, ka jādodas uz mežu,— viennedēļ ziņoja sēņošanas azarta pārņemta paziņa. Dažs uz tirgu dodas, lai tiktu pie garšīgas beku vai gaileņu mērces, cits pavērot, kas ir sezonas nagla. Tirgus ir sēņotāju barometrs, kas tiek pētīts un uzmanīts.
(No sarunas ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietnieci Lindu Uglanovu)
— Kā vasara ietekmē pārtikas uzraugu darbdienu?
— Karstums, vairākas ar to un ne tikai ar to saistītās problēmas lika vairāk strādāt — pārbaudes turpinājām ārpus ierastā darba laika, arī svētdienās. Vasara pagāja, intensīvi raujoties. Ievērojām, ka pēc pulksten pieciem sākas nepatīkamais: šķiet, ar pārtiku saistītie uzņēmēji bija pieraduši, ka mēs strādājam tradicionāli tikai līdz pieciem... Tas liek par daudz ko aizdomāties. Sūdzības, ko saņemam, tagad cenšamies pārbaudīt pēc mūsu tradicionālā darba laika. Ja ir saņemti iebildumi par vecu preci, tad tieši pievakarēs visbiežāk to pārdošanā arī ieraugām.
Ēveles muižas vecajā klētī cels godā senās tradīcijas. Telpa šim nolūkam sakārtota, izmantojot vietējās rīcības grupā Ziemeļgauja pieejamos līdzekļus. Iegūts vilinošs papildinājums līdzšinējai kultūras dzīvei pagastā, varēs dažādot iedzīvotāju brīvā laika iespējas.
Dīzeļdegvielas uz atvieglojumu no akcīzes ir pieteikts vairāk nekā limits atļauj, zemniekus informē Lauksaimniecības atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga un secina: var rēķināties, ka būs mazāk nekā pērn, jo arī limits ir mazāks.
Reti gadās, ka izstādē ar saviem darbiem piedalās māte un meita — Rencēnos Inārai audumi, Anetei pērļu rotas.
Pleskavas gadskārtējās svinībās — kopš pilsētas dibināšanas aprit 1108 gadi — piedalījās Valmieras pašvaldības domes izpilddirektors Jānis Baiks un viņa vietnieks Aigars Vītols.
Valmieras pagasta Viestura laukumā ierīkots jauns moderns rotaļlaukums jeb rotaļu āra komplekss.
Izsolē uzvar AncesGadskārtējā notikumā, šoreiz Aitu dienās 2011, Jeru pagasta Klimpās bija vairāk nekā 400 dalībnieku un interesentu.
— Lai nostiprinātu mūsu draudzību, mēs parakstām šo partnerības aktu, apņemoties arī turpmāk paplašināt Valmieras un Halles (Vestf.) sakarus un sekmēt sadarbību kultūras, izglītības, saimnieciskajā, sociālajā un pārvaldes jomā, apzinoties, ka miers un sociālais progress Eiropā balstās uz cilvēku savstarpējo izpratni, saticību un cieņu, — teikts svarīgajā dokumentā — sadarbības līgumā,...
— Canisterapijas nometnē Ilavā, Polijā, mācījāmies, kā ar īpaši apmācītu suni var palīdzēt cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, — stāsta Latvijas kinoloģiskās federācijas (LKF) sociālo programmu atbalsta grupas vadītāja Inguna Tihomirova. Regulāras mācības notiek ar LKF sadarbības partneru Polijas canisterapijas biedrības atbalstu.
No sarunas ar Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociēto profesori Dainu Kairišu