Patriotu mēnesī Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs saņēma ziņu par augstu novērtējumu Latvijas Goda konsulāta Brēmenē biroja vadītājai Dacei Pīsikai, jo viņas vecāki Gunta un Agris Krūmiņi dzīvo Rencēnos un strādā skolā.
Aizritējušas Dzejas dienas. Dikļos sagaidīts «Bērnu literatūras maģijas 2015» noslēguma pasākums. Bet Rencēnu pamatskolas muzejā novadpētniecības ietvaros notika sanākšana, kurā viesojās latviešu valodas skolotāja Dzintra Gulāne, kura izpētījusi dzejnieces, skolotājas Martas Grimmas (Endzelīnas, Ķelpes) dzīvi un literāro darbību. M. Grimma dzimusi Rencēnu pagasta Baložos (agrāk — Burtnieku pagasts). Tikšanās pulcēja deviņus skolēnus, kuri piedalījās Kocēnu novada domes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra rīkotajā ikgadējā jauno rakstītāju konkursā ar devīzi «…visa pasaule atrodas debesīs. Debesis ieskauj visu pasauli. (Viks)». Viņi ieklausījās D. Gulānes stāstījumā par dzejnieci, ieskatījās darba pētījumā un fotoattēlos.
Dzejas dienu atvasarā Rencēnu pagasta 1. bibliotēku un skolas novadpētniecības muzeju pārsteidza ziņa par neatsveramu dāvinājumu ar uzdevumu.
Uz Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeju vasarā atnāca tie, kas vēlējās uzzināt par tajā notiekošo un pārmaiņām, arī satikt muzeja vadītāju, lai iegūtu liecības par interesējošo notikumu vai noskaidrotu kādu jautājumu.
2015. gads Rencēnu pamatskolas skolotāju Zelta fondā sakrājis trīs pedagogu dzīves apliecinājumus. Ilga Goba, Lidija Ķibermane un Gaida Saliņa kopā nostaigājušas 255 gadu kilometrus, kad veiktais darbs skolā ir bijis labākā alga.
Kad vasara steigā aicināja piestāt viesus un apmeklētājus Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja pasākumā «No vārda un sajūtām dzimst patiesība», uzdzirkstīja atmiņas par Zelta fonda skolotāju Vilmu Bemberi — 47 viņas gadi, no 1928. līdz 1975. gadam, atdoti Rencēnu skolēnu paaudzēm. Pārsvarā skolotāja mācīja ķīmiju, ģeogrāfiju un meitenēm mājturību, bet pati dzīves laikā secināja, ka skolēnus virzījusi zināšanu apguvē tā laika vairākos priekšmetos, atskaitot dziedāšanu un fizkultūru. Skolotāja apbrīnojami meistarīgi vadīja audzēkņu prasmi spēlēt teātra uzvedumos un uzskatāma par novadpētniecības aizsācēju Rencēnos.
Patīkams atpūtas un savstarpējās bagātināšanās vakars notika Rencēnu pamatskolā, kad satikās Krimuldas novada 43 seniori ar Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» dalībniekiem. Emocionālam pacēlumam rencēnieši uzaicināja Lizdēnu dziesmu draugu kopu «Dedzieda», kuras repertuārā skanēja vienīgi ansambļa vadītāja Jāņa Timermaņa jaunradītās gan tekstā, gan mūzikā izvēlētās paša dziesmas.
Valmieras starpnovadu skolu muzeju vadītāji pulcējās Valmieras Valsts ģimnāzijā pie skolas muzeja vadītājas un Latvijas Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētājas Inetas Amoliņas, lai saņemtu apliecinājumus par ieguldīto pašizglītībā un iegūtu jauno grāmatu «Palīgs muzeja pedagogam», kuras atvēršana notika 27. maijā Rīgas skolēnu pilī.
Jau 14. gadu Latvijas Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar Eustory – History Network of Young Europeans rīko starptautisko skolēnu pētniecisko darbu konkursu «Vēsture ap mums» no 10 līdz 21 gadam četrās vecuma grupās.
Rencēnu pamatskolā ar pedagogiem un skolēnu vecākiem tikās Šveicē dzimušais un augušais Godi Kellers, kurš 25 gadus strādājis Norvēģijas skolās.
Aktīvākie skolu muzeji, kas uzmirdzēja kopā ar to vadītājiem Inesi Ločmeli Kauguros, Inetu Amoliņu VVĢ, Elgu Olmani Kocēnos, Inesi Molu Valmieras 5. vidusskolā, Velgu Siliņu Dikļos, Sarmīti Krūzi Strenčos un Ēvelē, Āriju Krauzi Matīšos, Antru Rozenbergu Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā, Inesi Birzkopi Rencēnos, Viktoru Litaunieku Valmieras Pārgaujas sākumskolā, aizvadītajā mācību gadā dalījās pieredzē gan semināros, gan ciemojoties skolās.
Izskanējis Baumaņu Kārļa 180. dzimšanas dienai veltīts godinājums dzimtajā Viļķenē ar plašu vienas dienas programmu. Latvijas skolēniem no 5. līdz 12. klasei trīs vecuma grupās tika dota iespēja piedalīties domrakstu konkursā «Himnas Goda diena», izmantojot dzejnieka atziņas: «Jaunībā ar prieku strādā/ Un par īstām mantām gādā», «Skan kur latvju valoda,/ Ir gan tur mana tēvija», «Un mūsu tauta godā celsies/ Pie citām tautām pasaulē», ar mērķi veicināt skolēnu dziļāku interesi par Latvijas himnas autoru, viņa radošo darbību un personības sabiedrisko nozīmību.
Starptautiskās Muzeju dienas un nakts piepildījums Rencēnu pamatskolā noritēja sevišķā gaisotnē, jo neparastu dāvanu rencēniešiem atveda ciemos ieradušies Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzējs, asociētais profesors Juris Krūmiņš un šīs nodaļas Vides mākslas maģistrante Ligita Breģe.
Noslēgusies Latvijas izglītības iestāžu vēstures muzeju skate - konkurss «Skolas izcilo personību galerija». Kara muzejā notika paveiktā apkopojums. Skatē iesaistījās 31 Rīgas un 6 Latvijas reģionu skolu muzeji. Pirmās kārtas vērtējumi notika uz vietām, bet noslēgumā pulcējās izcilnieki. Pasākumu atklāja Latvijas Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja Ineta Amoliņa un Rīgas izglītības iestāžu vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja Zinaīda Soboļeva.
Saules pulksteņi neapstājas, un mēs esam Latvijas brīvības 25. pavasarī. Rencēnu pamatskolā šo nozīmīgo skaitli vērtējām svinīgajā pasākumā. Skolas direktore Dina Oliņa ievadīja atskatu Latvijas vēsturiskajā izveidē, un, dziedot valsts himnu, apliecinājām lieliem un labiem kļūt, augot savai zemei, savam novadam, pagastam, savai skolai un ģimenei.
Ik pa laikam Rencēnu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes «Zīļuks» vecākās grupiņas bērni kopā ar audzinātājām apmeklē Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeju.
Par Starptautisko dzimtās valodas dienu UNESCO konferencē 1999. gadā Parīzē tika noteikts 21. februāris, bet Latvijā to atzīmē sesto reizi. Tai gatavoties aicināja Latviešu valodas aģentūra, 2014. gadā izsludinot radošo darbu konkursu skolēniem no 2. līdz 12. klasei «Mani septiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar putekļiem apklāti» (Aspazija), lai popularizētu latviešu valodas lietojumu, rosinātu skolēnus izzināt kultūrvēsturisko mantojumu, latviešu valodas lomu un nozīmi, katra iedzīvotāja līdzatbildību, kopjot un saglabājot latviešu valodu.
Šie dzejnieka, filozofa, reliģiju pētnieka Roberta Mūka vārdi aicināja Latvijas skolu audzēkņus no 2. līdz 12. klasei piedalīties radošo darbu konkursā. Riebiņu novada dome, Galēnu kultūrvēstures biedrība un Galēnu pamatskola devīto reizi bija konkursa rīkotāji un vērtētāji četrās vecuma grupās, arī Rēzeknes augstskolas studenti.
Laika pulkstenis 19. decembrī noskaitījis 100 vienam no izcilākajiem 30. — 40. gadu jaunajiem dzejniekiem Vilim Cedriņam. Tagad atcere viņam veltīta arī Rencēnos. Biogrāfiskās ziņas par dzejnieku trīsdesmit viena gada garumā ļauj izsekot viņa radošajai dzīvei. Dzimtās mājas nosaukums «Skujas» izstaigājis piederību Rencēnu, Valmieras, atgriezies Rencēnu pagastā, V. Cedriņa saknes un literāro gaitu sākums meklējams Burtnieku novada Lizdēnu, Labrenču un Rencēnu skolās.
Konferencē «Baltajai grāmatai — 100» Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā Vidzemes reģionu pārstāvēja trīs delegātes: Mirdza Lībiete no Cēsīm un Inese Birzkope un Rita Beķere no Rencēniem. Tik tālu no savām mājām sešu stundu garumā ar dzirdēto un redzēto tuvinājāmies rakstnieka J. Jaunsudrabiņa Mūsmājām. Pasākuma gaita bija īpaši pārdomāta, un skolas kolektīva prasme uzņemt viesus pelnīja vien apbrīnu. Emocionālu noskaņu radīja valsts himnas un Neretas vidusskolas himnas «Kā sniegi kalnu galotnēs» (J. Jaunsudrabiņš un R. Pauls) dziedāšana.