Eiropa ceļā uz fiskālu savienību
Pagājušo pirmdien, 31.janvārī, Eiropas Savienības valstu līderi Briselē konceptuāli vienojās parakstīt jaunu ES līgumu par kopēju fiskālo disciplīnu.
Pagājušo pirmdien, 31.janvārī, Eiropas Savienības valstu līderi Briselē konceptuāli vienojās parakstīt jaunu ES līgumu par kopēju fiskālo disciplīnu.
Pēdējā laikā pasliktinājušās Ungārijas attiecības ar Eiropas Savienību. Labēji konservatīvā premjerministra Viktora Orbāna darbība izsaukusi gan Briseles amatpersonu neapmierinātību, gan arī starptautisko mediju asu kritiku. Kas tad notiek Ungārijā, vai šiem notikumiem var vilkt līdzības arī ar Latviju?
Vēlēšanu norise Krievijā, neņemot vērā oficiālos rezultātus, uzrāda iedzīvotāju lielu neapmierinātību ar Putina režīmu — šis apzīmējums daudz precīzāk raksturo pastāvošās varas attiecības Krievijā, jo prezidents Medvedjevs ir tikai Putinu aizsedzoša izkārtne, kam drīz jākrīt. Šādu šmaukšanos politikas eksperti mēdz dēvēt par vadāmo demokrātiju. Līdz šim tādu valsts pārvaldes modeli akceptēja liela daļa iedzīvotāju, jo kopš 1998. gada krīzes Krievijas ekonomika piedzīvojusi augšupejas ilūziju, kas balstās uz naftas, gāzes un citu izejvielu augstajām cenām.
Ir sākusies parakstu vākšana par krievu valodu kā oficiālu valodu Latvijā. Pārfrazējot seriālu par zvaigžņu kariem, vai sācies impērijas uzbrukums?
Pagājušajā otrdienā Kijevā uz septiņiem gadiem cietumā tika notiesāta Jūlija Timošenko — bijusī Ukrainas premjerministre un t. s. oranžās revolūcijas viena no vadītājām. Iespējams, ka, sitot augstu vilni Latvijas iekšpolitiskajām kaislībām, mūsu valstī šis Ukrainas notikums nav izpelnījies tādu ievērību, kādu tas pēc savas būtības būtu pelnījis. Kas tad īsti noticis? Kā vērtēt šo prāvu?
Daži «Saskaņas centra» līderi izvirzījuši tēzi «okupācija bija, bet okupantu nav». Cenšoties tikt jaunajā Latvijas valdībā, šie politiķi un viņu atbalstītāji, piemēram, laikraksta «Diena» komentētājs S. Točs, mēģina veidot it kā neitrālu pozīciju — lai, tēlaini sakot, vilks būtu paēdis, bet kaza arī dzīva. Kā vērtēt šādu iniciatīvu?
Pašlaik sabiedrībā un medijos risinās plašas diskusijas par eiro stabilitāti. Patiesībā neviens no gudrajiem ekonomistiem nevar paredzēt, kas notiks tālāk un viņu viedokļi ir tikai minējumi.
Vairākas naktis notika jauniešu veikti grautiņi Londonā un vēl vairākās citās Anglijas pilsētās. Kā kaut kas tāds bija iespējami Londonā — senas demokrātijas metropolē ar labi strādājošu policiju?
Pagājušās sestdienas vēlēšanām ir pievērsta plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības liela uzmanība, tāpēc šoreiz vairāk par Vidzemes vēlēšanu apgabalu.
Katoļu baznīca Latvijā vienmēr ir bijusi aktīva sabiedrisko un politisko procesu dalībniece. 1917. gada Latgales apvienošanas kongresā katoļu baznīcas pārstāvji, piemēram, Francis Trasuns un Jāzeps Rancāns, aktīvi atbalstīja Latgales apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. Pēc Latvijas Republikas izveidošanas katoļu baznīcas pārstāvji aktīvi piedalījušies sabiedriski politiskajos procesos. Bīskaps Jāzeps Rancāns kļuva par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Viņš neatbalstīja 1934. gadā nodibināto K. Ulmaņa režīmu, tāpēc viņam piemēroja mājas arestu. Vācu okupācijas laikā J. Rancāns darbojās Latvijas Centrālajā padomē, kas pēc kara turpināja darbu trimdā. Pēc Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa nāves viņš pildīja Saeimas priekšsēdētāja un Valsts prezidenta pienākumu trimdā. Arī pēc neatkarības atjaunošanas katoļu baznīcai bijusi spēcīga ietekme. Piemēram, 2003. gada referendumā katoļu baznīca skaļi pauda atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.