Liene Apsīte

Kādā aprīļa pēcpusdienā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā kuplā skaitā pulcējās Mazsalacas stāstnieku kopas dalībnieki.

2015. gadā Valmieras bibliotēkas novadpētniecības speciāliste Agita Lapsa aicināja nākt kopā tos mazsalaciešus, kuriem ir ko stāstīt un pēc vārda kabatā nav jāmeklē, tāpēc 2017. gadā Mazsalacas pilsētas bibliotēka ieguva UNESCO LNK stāstu bibliotēkas statusu.

Šis neparastais, neskaidrību pilnais rudens Mazsalacas pilsētas bibliotēkai pagājis rosīgi. Dzejas dienu laikā, 9. septembrī, Ramatas pagasta Kultūras centram sadarbojoties ar Mazsalacas pilsētas bibliotēku, notika Dzejas dienu pasākums sākumskolas audzēkņiem, kuri Nuķu pusmuižas norā pulcējās pie A. Vārpas darinātā piemiņas akmens Marijai Pēkšēnai.

Draisko žurkulēnu Koko un Riko piedzīvojumus iepazinuši un iemīļojuši daudzi Latvijas bērni un viņu vecāki, jo grāmatas par viņu piedzīvojumiem iznākušas vairākos turpinājumos. 

«Kas tas ir — kolhozs?» Ar šādiem vārdiem sākas 1981. gadā uzņemtā multfilma, kuras scenārija autors ir I. Ziedonis. Filmiņā bērniem ļoti vienkāršotā, naivā un idilliskā veidā pastāstīts, pēc kādiem principiem darbojas kolektīvās saimniecības Padomju Savienībā. Februāra nogales pēcpusdienā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā uz «Kolhozu stāstiem» bija pulcējušies ap divdesmit cilvēku, kas dalījās savās atmiņās par kopsaimniecību laikiem, un atmiņu pēcpusdienu mēs sākām ar šīs filmiņas noskatīšanos. Viss jau būtu ļoti skaisti, ja tā patiešām būtu bijis, bet patiesība ir pavisam citāda...

Vai brīnums ir tad, kad no sīkas sēkliņas izaug puķe, vai tad, kad pavasarī viss saplaukst un sazaļo? Varbūt brīnums ir tas, ka cilvēki ar bezcerīgu diagnozi spēj ar apkārtējo mīlestību, pacietību un neatlaidīgu darbu atveseļoties? Vai ir cilvēki, kas spēj darīt brīnumus? Vai ticībai piemīt brīnumains spēks? Kā ar mīlestību — vai tā arī nav liels brīnums? Vai eksistē mums neredzami spēki, kas ir mums apkārt un ietekmē mūsu dzīvi? Kādēļ vienā vietā jūtamies labi, bet citā — slikti? Vai dzīvē notiek tikai nejaušas sakritības, vai arī eksistē brīnumains spēks, kas mūs vada un mums palīdz? Brīnumi notiek tikai pasakās, vai arī tie ir ap mums katru dienu? Un kā ar acīmredzamo – neticamo? Vai ir iespējams paveikt sākotnēji šķietami neiespējamo? Vai dzīvniekiem piemīt dziedinošas spējas? Vai mūsu zemapziņa ar mums izstrādā brīnumus? Varbūt kāds cilvēks mūsu dzīvē ir brīnums? Vai spēja brīnīties un ieraudzīt brīnumus ikdienā cilvēkam ir nepieciešama? Vai tiešām ir tā, kā teicis P. Koelju: «Ja tu kaut ko ļoti vēlies, visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu»?

Projekts «Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2016» ir noslēdzies, dalībnieki anketas ir aizpildījuši — arī Mazsalacas bibliotēkā.

Otrdienas pēcpusdienā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā atkal tikās stāstnieku kopas dalībnieki.

Vai esat lasījuši kādu no bērnu grāmatu sērijas «Mākslas detektīvi» grāmatām? Tad jau droši vien būsiet pazīstami ar Pogu un Teo, kas iekuļas dažādos piedzīvojumos un nokļūst latviešu mākslinieku J. Rozentāla, K. Padega un N. Strunkes gleznās, lai atrisinātu dažādus uzdevumus. Pirmā autores grāmata bērniem, «Stāsts par Pakaļasti tiem, kas vēl aug», tika uzrakstīta  jau deviņpadsmit gadu vecumā. Šīs grāmatu sērijas, kā arī grāmatu «Petra un sniegpārslu meistars», «Maskačkas stāsts» un vairāku bērnu stāstu  autore ir Luīze Pastore.  Par pirmajām divām «Mākslas detektīvu» sērijas grāmatām  («Pazudušais pērtiķis» un «Neredzamais cilvēks»), kas tapušas kopā ar mākslinieci Elīnu Brasliņu, viņa saņēmusi Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, kā arī par grāmatu «Maskačkas stāsts» Latvijas Literatūras gada balvu. Pašlaik tiek rakstīta jau ceturtā «Mākslas detektīvu»  sērijas grāmata, kā arī pēc «Maskačkas stāsta» motīviem top animācijas filma, ko uz ekrāniem redzēsim vien pēc pāris gadiem.

Noslēgusies lasīšanas veicināšanas programma «Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2015». Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Bērnu nodaļā uz noslēguma pasākumu tika aicināti žūrijas eksperti, kas godprātīgi bija izlasījuši savai vecumgrupai atbilstošās žūrijas kolekcijas grāmatas un aizpildījuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā elektronisko anketu.

Tveicīgā augusta pēcpusdienā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā nu jau ceturto reizi pulcējās stāstnieki, lai Valmieras bibliotēkas novadpētniecības speciālistes Agitas Lapsas vadībā dalītos ar saviem interesantajiem stāstiem par mantojumu.

Vēlāk, nekā ierasts, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļā notika tradicionālais Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākums. Kopīgi noskaidrojām, kas ir Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa un ko tajā dara. Pasākumā «Troļļi ziemeļos» bērni varēja iepazīties ar grāmatām par troļļiem, kādas pieejamas bibliotēkā. Šogad lasījām skandināvu autoru Kalle Güettler (Zviedrija), Rakel Helmsdal (Fēru salas) un Áslaug Jónsdóttir (Islande) kopīgi veidoto grāmatu «Briesmonīšu tracis», kuru tulkotā versijā piedāvāja lasīt Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas organizatori — Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru un biedrību Norden Latvijā.

28. oktobra vakarā Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Bērnu nodaļā pulcējās raganas, velni, baltās dāmas, vampīri, spoki, melni kaķi un citas Tumsas radības, lai kopīgi sveču gaismā stāstītu un klausītos dažādus šausmu stāstus — gan pašu piedzīvotus, gan sacerētus, gan citur noklausītus. Pārrunājām, no kā mēs katrs baidāmies un kas mūs pa īstam ir nobiedējis.