Miķelis Dritvaikociņš

Miķelim jāatzīst, ka Valmierā paliek arvien mazāk un mazāk dažādu vietu un lietu, kuras aprakstīt un parādīt vizuāli prasītos, kā mēdz teikt, no kritiskām pozīcijām. Tā pamazām, reizēm vispirms domājot un pēc tam radot, bet dažkārt arī otrādi (kam negadās!), taču viss Vidzemes galvaspilsētas centrālajā daļā notiek: i publiskie čurūži, i miskastes savās stratēģiskajās vietās, i bruģēto kājceliņu, i jauno LED gaismas laternu arvien vairāk, i vēl viena pašapkalpošanās auto mazgātava top, i kāda savāda paskata ēka blakus Kocēnu kapiem, kam būšot ekskluzīva funkcija... Būs labi!

Valmieras centrā pilns ar ātrākas un lēnākas ēdināšanas punktiem, arī sertificētus bezalkoholiskus un alkoholiskus dzērienus iegādāties un, iespējams, diezgan ātri vismaz pudeli ietukšot, ja ne iztukšot arī nekādu problēmu. Toties problēma ir, kur to visu līdzcilvēkiem pēc tam atstāt jeb, populāri runājot, kur ieskriet ar savām dažāda lieluma fizioloģiskajām vajadzībām... Tēma Miķelim labi zināma, vēl nesen ar patiesu prieku Valmierietis varēja ziņot par WC pozitīvām pārmaiņām Daliņa stadionā.