Sandra Kaufmane

Viens no skaistākajiem Latvijas stadioniem – stadions, kas nes Jāņa Daliņa vārdu, šobrīd piedzīvo brīnišķīgas pārvērtības, lai atdzimtu skaists un mūsdienīgs.

11.-12. augustā Bauskā norisinājās Latvijas un Baltijas valstu atklātais čempionāts vieglatlētikā veterāniem. Sporta karalienes disciplīnās sacentās atlēti no Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Rumānijas un Latvijas. Valmierieši no čempionāta visi atgriezās ar medaļām.

Tieši pirms Līgo svētkiem Zemgales olimpiskais centrs pulcēja vieglatlētikas veterānus uz Latvijas Sporta veterānu-Senioru savienības 55. sporta spēlēm Jelgavā. Neskatoties uz to, ka dažādu iemeslu dēļ komandai nevarēja pievienoties vairāki vadošie sportisti, valmierieši cīnījās no sirds un sasniedza atzīstamus rezultātus.

Kad bija iezvanīts pirmais septembris un nosvinēti rudens saulgrieži — Miķeļdiena, Brenguļu sākumskolas bērni kopā ar skolotājiem, vecākiem un tehniskajiem darbiniekiem devās uz tīrumu, lai novāktu kartupeļus skolas kopgaldam. Ar pašu vāktajiem tupeņiem mielojāmies līdz pat pavasarim. Zināšanas apguvām ne tikai skolas solā, bet arī mācoties dabā. Domājot par nākotnes profesiju, esam iepazinuši Vidzemes Olimpisko centru, Valmieras ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ķekavas marmelādes fabriku. Gaidīti viesi skolā allaž ir mūsu vecāki, kuri iepazīstina ar savām profesijām. Ilustratīvi, ar praktiskiem demonstrējumiem par elektriķa profesiju pastāstīja Valdis Peļņa, savukārt Daiga Grīnberga informēja par to, kas jāzina maizniekam, un mācīja izcept gardus cepumus.

54. Latvijas sporta veterānu-senioru savienības sporta spēļu finālsacensības šogad norisinājās divās Eiropas valstīs — Latvijā un Igaunijā, šo valstu kaimiņpilsētās Valkā un Valgā.

Valmieras vieglatlētikas veterāni teicami startēja LSVS Pašvaldību 54. sporta spēļu finālsacensībās telpās Rīgā.

Pagājušā gada rudenī, atsaucoties uz skolotājas Gunitas Bajāres ierosinājumu, nolēmām piedalīties biedrības «Zaļā josta» organizētajā makulatūras vākšanas konkursā. Kā allaž savās aktivitātēs iesaistījām gan skolēnus, gan pirmsskolēnus, gan viņu vecākus. Mūsu skola ir maza, tādēļ uz lieliem sasniegumiem necerējām, bet nolēmām, ka Latvijas dabas resursu saudzēšanā varam piedalīties ikviens.

Kad ledus vāks sedz līkumoto Abulu un vējš griež saltas vērpetes, klāt Pasaules sniega diena. Brenguļu sākumskolas bērni tai gatavojās jau laikus — atgādājot uz skolu kamanas, šļūcampannas, sniega krēslus un citu inventāru.

3. decembrī Tartu universitātes sporta manēžā norisinājās atklātais čempionāts vieglatlētikā telpās. Aktīvie Valmieras veterāni posās uz kaimiņu zemi mēroties spēkiem ar igauņu, somu, baltkrievu, krievu un, protams, latviešu sāncenšiem.

21. gadsimts ir strauju pārmaiņu, modernu tehnoloģiju laiks, kas īpaši aizrauj jauno paaudzi. Tas sniedz ikvienam neierobežotas iespējas nokļūt dažādās pasaules malās, satikt populārus cilvēkus, izvēlēties starp tūkstošiem dažādu spēļu. Tomēr Beverīnas novada skolotāji secināja, ka bērns virtuālajā vidē neprot kontrolēt savu laiku, kļūst mazkustīgs, iedzīvojas dažādos stājas un veselības traucējumos.

Krājuši spēkus un sacensību pieredzi, Valmieras vieglatlēti  posās uz Aizkraukli, kur 16. un 17. jūlijā norisinājās Latvijas pašvaldību sporta veterānu-senioru sporta spēles.

J. Daliņa stadionā šovasar nerimst rosība, vienas sacensības nomaina citas. 12. jūnijā te norisinājās pilsētas atklātās meistarsacīkstes veterāniem. Spēkiem mēroties sabrauca sportisti no Liepājas, Gulbenes, Ventspils, Rēzeknes, Ogres, Valkas, Madonas, Bauskas un, protams, arī no Valmieras un tās apkārtnes. Sacensības tika rīkotas pēc starptautiskiem vieglatlētikas veterānu sacensību noteikumiem.

Ik pavasari Brenguļu sākumskolā durvis veram it plaši, jo gaidām viesos skolēnu un pirmsskolēnu vecākus. Skolotāji iepazīstina ciemiņus ar sava darba metodēm, pašdarinātajiem mācību līdzekļiem, interaktīvām un radošām nodarbībām. Piedāvājam ne tikai noskatīties mācību procesu, bet arī kļūt par aktīviem tā dalībniekiem. Šogad uz mūsu aicinājumu atsaucās Voldemāra Fūrmaņa vecāki. Mamma Aiga ierādīja, kā katrs pats no krāsaina filca var pašūt maciņu savam mobilajam tālrunim — sākot ar piegriešanu, sadiegšanu, tad apstrādāšanu ar šujmašīnu un katra izvēlētu rotāšanu. Par paveikto bērniem bija neviltots prieks, roku darinājums kļuva mīļš un pat ieguva vārdu.