Vairāk audzina, ne soda
Aprīlī apritēs divi gadi, kopš Valmierā darbu sāka pašvaldības policija. Par paveikto aizvadītajā gadā stāsta pilsētas policijas priekšnieks ARMANDS MIĶELSONS:
Aprīlī apritēs divi gadi, kopš Valmierā darbu sāka pašvaldības policija. Par paveikto aizvadītajā gadā stāsta pilsētas policijas priekšnieks ARMANDS MIĶELSONS:
Ceturtdienas vakarā ar Pārgaujas valmieriešiem skolā tikās Valmieras pašvaldības vadība — domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, izpilddirektors Aigars Vītols un izpilddirektora vietniece Evija Voitkāne. Šādas ikgadējās tikšanās jau var saukt par tradicionālām, un atsaucība no iedzīvotāju puses, manuprāt, arvien pieaug. Arī šoreiz tikšanās gaisotne izvērtās abpusēji ieinteresēta.
Apzinos, ka dažam manis turpmāk izteiktais viedoklis izraisīs skeptisku smaidiņu — nu ko gan viņa tur runā no savas «čības». Taču neesmu arī nekāda nevainīga jaunava, kas nosarkst, vien izdzirdot vārdu sekss, un ģimenes dzīvē viss noticis, kā tam jānotiek, kā gan citādi tiktu pie bērniem. Tomēr uzdrošinos atzīties, ka aizvadītās piektdienas vakarā, netīšām uzslēdzot skandalozā kailfoto meistara Aleksandra Sokolova vadīto TV6 raidījumu «Sokolovs par seksu», biju patiesi, diemžēl nepatīkami pārsteigta par tajā redzētajām, manuprāt, perversajām ainām. Aprunājos ar gados jaunākiem cilvēkiem un pārliecinājos, ka arī viņiem šādi sižeti izraisījuši visai nepatīkamas emocijas.
Iedomājieties skatu — Valmieras Pilsētas svētkos gājienam pa priekšu soļo jaunās ģimenes ar bērnu ratiņiem, kuros mazuļiem galvā zilas un pureņu dzeltenas ar uzrakstu «Valmiera» rotātas cepurītes. Un tā nemaz nav nereāla vīzija, bet gan gluži īstenojama ideja. Pirmās cepurītes pašvaldība uzdāvināja dvīnīšiem — šī gada pirmajiem pilsētas bērniem, vēl vairākas jau aizceļojušas līdzi jaundzimušajiem uz viņu mājām, bet dzimtsarakstu nodaļā cītīgi tiek veidotas cepurīšu rezerves, jo bērni Valmierā dzimst.
Valsts Probācijas dienesta darba ikdienā šogad ienāk vairāki jaunumi. Viens no tiem — notiesāto elektroniskā uzraudzība, ko paredzēts ieviest jūlija sākumā. Lai arī šī speciālā aprīkojuma iepirkums joprojām nav noticis, dienesta darbinieki jau apmeklē mācības.
Pagājušā gada nogalē ar biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» atbalstu Vācijā pieredzes apmaiņas vizītē pabija Valsts probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības darbinieku grupa.
Mācās atbildību
Kopā ar Valmieras 2. vidusskolas direktoru ANDREJU GLUHOVU kāpjam pa kāpnēm uz augšējo stāvu, kur atrodas dzīvās dabas stūrītis.
Latvijas jauno lauksaimnieku konkursa «Senču aicinājums» 2014. gada finālists 24 gadus vecais ROBERTS LOČMELIS ir stingri pārliecināts, ka Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kurā viņš saimnieko kopā ar vecākiem — mūspusē labi pazīstamajiem lopkopjiem Jāni un Aismu Ločmeļiem, — kā arī brāļiem (26 gadus veco Jāni, ārpus skolas laika piepalīdzot arī četrpadsmitgadīgajam Rūdolfam), viņa dzīvē ir īstā vieta: «Tagad nevaru iedomāties, ko citu varētu darīt. Tā stabilākā un patīkamākā sajūta, manuprāt, ir strādāt kopā ar ģimeni. Viss, kas te tiek darīts, ir zem vārda mēs,» saka Roberts.
Zēnu pārsvars
Valmieras dzimtsarakstu nodaļas statistika liecina, ka 2014. gadā reģistrēti 318 jaundzimušie, no kuriem 162 zēni un 156 meitenes (tendence — pēdējos sešos gados dzimst vairāk zēnu), tostarp pasaulē nākuši seši dvīņu pāri (2013. gadā trīs).
Beidzot atkal uzsalis, zābaki izžuvuši, toties ietves atkal kļuvušas slidenas. Lai arī gan presē, gan citos medijos ik gadu, arī šoziem, ir skaidrots, kādi pienākumi saistībā ar ielu uzturēšanu ziemā ir namīpašniekiem, ne visi tos apzinās.
Palaikam gan Latvijas augšās, gan zemākās instancēs dzirdams viedoklis, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidojušies novadi ir par mazu un to optimālais lielums būtu bijušo rajonu robežās. Interesanti, vai arī 12. Saeimas gaiteņos par to tiek runāts, jautāju Saeimas deputātam, bijušajam Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam INESIM BOĶIM.
Kārtējam gadam noslēdzoties, dažādās jomās savelkam bilanci. «Liesmā» tradicionāli ieskatāmies arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas sagatavotajā pārskatā par demogrāfisko situāciju pilsētā. «Apkopotie dati liecina, ka iepriekšējais gads demogrāfiskajā ziņā bijis ļoti labs, jo ir bijis pozitīvs dabiskais pieaugums — reģistrēts vairāk dzimušo nekā mirušo valmieriešu, un pilsētas iedzīvotāju skaits rezultātā pieaudzis par 38 jeb divām klasēm vai divām bērnudārza grupiņām. Salīdzinājumam — 2013. gadā dzimušo bija tikai par četriem vairāk nekā mirušo,» vērtē Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja RITA VIĻUMSONE.
Vairāki valmierieši redakcijai pauda savu neapmierinātību ar pasta darbu gada nogales svētku brīvdienās.
Jauno gadu sagaidām ar cerībām un apņemšanos kļūt vismaz kaut kādā ziņā labākiem. Konkrētākus plāniņus centīgākie pat uzraksta uz papīra. Taču bieži vien notiek kā tajā visiem zināmajā teicienā — ar labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli...
Katrai kaziņai savs raksturs
Jaunā gada pirmā avīzes numura titullapā biju iecerējusi Kazas gadam atbilstošu foto, taču izrādījās, ka mūspusē reģistrēta viena vienīga saimniecība, kurā tiek audzētas kaziņas, un tā atrodas Brenguļu pagasta «Cempu» mājās.
17. decembrī Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika parakstīts četrpusējs sadarbības nodomu protokols, kas ir nozīmīgs gan Kocēnu novadam, gan visai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Iesaistoties pilotprojektā, sadarbības partneru — novada pašvaldības, Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes, Vidzemes Augstskolas un Lutera akadēmijas — mērķis ir, apvienojot spēkus un zināšanas, attīstīt Rubenes kultūrvēsturisko centru.
Valmieras teātra aktrisi MĀRU MENNIKU no pavisam citas puses varējām iepazīt, noskatoties astoņus visai pretrunīgi vērtētus TV3 raidījumus «Suns meklē mājas». Šī bijusi viņas pirmā raidījuma vadīšanas pieredze, un izrādās, ka gan šo, gan citas pārmaiņas viņas dzīvē ienesis mazais suņuks Draudziņš, kas pirms gada uz Valmieru atvests no Tukuma dzīvnieku patversmes.
Ir dzirdēts, ka 12. Saeimas vēlēšanās cilvēki INESI BOĶI speciāli svītrojuši no saraksta, lai viņš neaizietu no pilsētas pašvaldības. Bet valsts svētku pasākumā 18. novembrī, valmierieši, izrādot Valmieras domes priekšsēdētājam cieņu, pēc viņa pateicības runas, saņemot apbalvojumu «Goda valmierietis», pat piecēlās kājās.
Vakar Valmieras tirgus āra placī sastopu vien pāris tirgotājus. Viens no viņiem — Ēriks, kas no Kocēnu pagasta atvedis bērzu slotas. Tām vienmēr esot labs noiets, pircēji — gan privātmāju īpašnieki, gan firmas, kas teritorijas sakopšanai iegādājas uzreiz vairākas. Šis gadsimtu pārbaudījumu izturējušais darbarīks varot nokalpot pat gadu. Protams, ja tiek saudzīgi lietots. Lai slota ilgstoši nesakalstu un nezaudētu savu lokanību, tā jāmērcot ūdenī. Vienā slotā Ēriks liek 60 zariņus. Tie gan neesot viena resnuma, tāpēc slotas pamatne sanākot dažāda, taču katram pircējam arī atšķirīga prasība. Joka pēc Ērikam pajautāju, vai palaidņu pēršanai žagarus uz Ziemassvētkiem netirgos, taču vienlaikus pie sevis nodomāju — bērnu pēršana taču ir aizvēsturisks audzināšanas paņēmiens...
Aizvadītās piektdienas pievakarē Valmieras muzeja izstāžu zālē izskanēja Mūzikas skolas vokālās pedagoģes Laimas Krumholces audzēkņu tradicionālais gada nogales koncerts — pārskats par pusgadā paveikto. Koncertā ar moto «Cik labi dzīvot brīvā Latvijā, dziedāt no sirds visu, ko sirds vēlas» bija pārstāvēti 18. — 21. gadsimtā radītie dažādu stilu skaņdarbi 8 līdz 14 gadīgu solistu, duetu un trio izpildījumā. Gan skolotājas kolēģu, gan klausītāju vērtējumā audzēkņiem, īpaši duetiem, bija uzstādīta ļoti augsta mākslinieciskā un muzikālā snieguma latiņa.