Babukas zvaigžņu sega
Ja mūsu Latvija būtu mūžīgā sasaluma zeme vai neauglīgs tuksnesis, vai nabadzības nomocīta postaža, atkritumu kapsēta vai gražīgu vulkānu kalnains apvidus, varbūt tad neviens to neiekārotu.
Nevienam tad arī nevajadzētu mirt par tās brīvību. Bet tā ir iegadījies, ka Dievs mūs izvēlējies dzīvošanai ainaviski skaistā zemē, kas pilna dabas bagātībām. Tādu zemi – jā, tādu gan ir vajadzējis visiem, kuriem bijis pārspēks un kuri reiz krituši kārdinājumā piesavināties jūras krastā nolikto, Dieva darināto dārglietu – Latviju.
Mūsu valsts vēsture ir pilna sāpju un traģikas. Vienai tādai mazai zemei un tautai tā visa ir par daudz, tik daudz, ka viegli var apjukt un apmaldīties kara notikumu gadskaitļos un norisēs. Savā veidā katram personīgi vēstures orientieri ir meklējami ģimenes albumā, sevišķi tajā ar vecajām, ļoti kvalitatīvajām fotogrāfijām, un starp tām noteikti ir tāda, kurā kāds ir armijas formastērpā, kurš karojis vienā vai otrā karā, vienā vai otrā pusē, tie, kuri pārnāca, un tie, kuri nepārnāca. No vecajām fotogrāfijām uz mums lūkojas mūsu radinieki, kuriem liktenis bija lēmis piedzīvot kara laikus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv