Laiks, ceļš un vijolnieka svētruna
Valmiera nav no tām mazākajām pilsētām Latvijā un varbūt pat uzskatāma par gana lielu, tomēr cilvēku ceļi satiekas kā skudrām meža takā, ja tos vada viens mērķis.
Valmiera nav no tām mazākajām pilsētām Latvijā un varbūt pat uzskatāma par gana lielu, tomēr cilvēku ceļi satiekas kā skudrām meža takā, ja tos vada viens mērķis.
Upe Vija, kas tek cauri Plāņu pagastam, netiecas būt liela un skaļa.
Kad jūs pēdējo reizi esat braukuši zirga kamanās vai kaut tikai no attāluma to redzējuši?
Vēl jau svētki nav devušies projām. Tie pakavējas izrotātajās eglītēs un spuldzīšu virtenēs. Vēl visi Ziemassvētku saldumi nav apēsti.
Dažus nepārliecinātus klauvējienus nomainīja zvans, jo negaidītais ciemiņš taupīgi apgaismotajā gaitenī bija beidzot ieraudzījis durvju zvana pogu un tad pacietīgi gaidīja, kamēr es savīkšos un aiztipinu līdz durvīm.
Pirms Ziemassvētkiem, 14. decembrī, Valmieras Sv. Sīmaņa draudzei bija īpaši skaists notikums – draudzi apmeklēja un dievkalpojumā svētrunu teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Rinalds Grants, kā arī par ilgstošu, uzticīgu un pašaizliedzīgu kalpošanu Valmieras draudzē pieciem cilvēkiem pasniedza LELB apbalvojumu «Uzticības vairogs».
Tanslavs nāca mājup, lēnām likdams soļus cita gājēja nesen iemītajās pēdās.
«Atskatoties uz 2025. gadu, jāteic, daudz ir padarīts, un mēs turpināsim strādāt,» vaicāts novērtēt aizejošo gadu, saka Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs JĀNIS ZUMENTS un, apkopojot svarīgāko un galvenokārt saimnieciskajā jomā, īsumā akcentē būtiskākos šī gada darbus, kas gandarī un ļauj skaidrāk saskatīt nākamā gada vēlamos mērķus.
20. decembrī Naukšēnu kultūras nams kuplā amatierkolektīvu draugu pulkā svinēja savu 40 gadu jubileju.
Gadu no gada, tuvojoties Ziemassvētkiem, dzird pukstēšanu par to, ka cilvēki ir aptrakuši ar dāvināšanu un ka svētku komercializēšana svētkiem tikai kaitē.
Eiropa ir vienīgais reģions pasaulē, kur oficiāli kalendārā ir iekļautas vārda dienas un vairāk vai mazāk sabiedrībā tās tiek svinētas, turklāt tikai aptuveni pusei Eiropas valstu.
Teātris – tā ir īpaša māksla, un teātra ļaudis – paši azartiskākie un kaislīgākie dvēseļu pētnieki.
Nevaldības organizācijas (NVO) demokrātijā pilda nozīmīgu lomu, veicinot sabiedrības izpratni, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.
Tas aizsākās Nīderlandē 2004. gadā, kad kāds radio dīdžejs no stikla studijas aicināja iedzīvotājus ziedot labam mērķim.
Šobrīd, kad atkal jau esam pie gadu mijas sliekšņa, gribam zināt, kas mūs gaida rīt.
Bija atkal tāds gadījums… Liela zāle. Skaista koncerta gaidās skatītāji pamazām piepildīja sēdvietas, bet tie, kuri ieņēmuši savas vietas savlaicīgi, dabūja celties un sēsties, celties un sēsties ne reizi vien, kamēr starp pašauro krēslu rindām līdz savai sēdvietai izspraucās garām citi kultūras baudītāji.
5. – 6. decembrī Valmieras muzejā notika starptautiskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XI» (JVZL), ko rīko Valmieras muzejs un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Vītauta Dižā universitāti Kauņā, Lietuvas vēstures institūtu un Tartu Universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu.
Gads tuvojas nobeigumam. Laiks atskatīties uz paveikto.
Edurio aptaujā (izglītības kvalitātes pārvaldības rīks, ko izmanto skolas un pašvaldības un ko izstrādājuši izglītības speciālisti, balstoties gan vietēja, gan starptautiska mēroga pētījumos) secināts, ka Rūjienas pirmsskolas izglītības iestādi «Vārpiņa» bērni apmeklē ar lielu prieku, jūtas tur emocionāli un fiziski labi.
Samts, brokāts un mežģīnes lāsumoja svinīgās kleitās – baltās, tumšsarkanās, zilās un mirdzošās.