Virs Gaujas tumšo ūdeņu dzelmes vietvietām virpuļo atvaru gredzeni. Jaušams pavasarīgs satraukums un upes nevaļa aptecēt apkārt katram šķērslim. Vasarā viņa pierims un klusi plūdīs rāmā, paredzamā ritmā, bet tagad ir pārpilna ūdeņiem un pat pakāpusies augstāk krastos.
Aizvien tuvojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam. Svētku nedēļas programmā iekļauti vairāk nekā 30 notikumi, piemēram, mūsdienu deju koncerts, koklētāju ansambļu koncerts, folkloras programma, tautas mūzikas koncerts, svētki Vērmanes dārzā un dalībnieku gājiens.
Lasot Birzulīša dienasgrāmatu, lāgiem bija jāliek tā nost un jāraud…
Pievakarē bija paredzēta iešana uz pirti. Mamma teicās ņemt mani līdzi. Kā tur būs, kas notiks, man savos septiņos vai astoņos gados nebija ne jausmas.
Gadā reizi Valmieras novada senioru amatierkolektīvi satiekas kādā īpašā pēcpusdienā, lai kopīgā koncertā dziedātu, dejotu, muzicētu un priecātos par dzīvi.
Viendien man bija randiņš Vecpuišu parkā. Tajā ir daži visai grezni koka atpūtas soli ar līkumotām metāla kājām un lielu atzveltni.
«Mūsdienu vidējais latvietis par Brāļu draudzi nezina neko vai, labākajā gadījumā, gaužām maz,» pauž Dr.hist. Gundars Ceipe.
Tagad, kad siltais laiks ļāvis noticēt pavasarim un gara acīm jau redzam vasaru, cilvēkos aug nemiers – mostas gan zemnieka gars, gan vilinājums doties apskatīt, cik daudz skaista un vēl neizzināta ir mūsu Latvijā un ko dara tāli un tuvi kaimiņi. Piemēram, Valkas novadā. Ko vienas vai pat vairāku dienu ceļojumā noteikti apskatīt, iesaka Valkas Tūrisma informācijas birojs – pašu labāko, kas ir izzinoši, garšīgi, neparasti un tā, kā tikai Valkas novadā.
Katram dzīves posmam ir savas dziesmas, turklāt katra paaudze sevi izdzied citādāk, vienīgi šūpuļdziesmas un bērnībā dziedātās dziesmas saglabājas kā nemainīga vērtība.
Nupat 1. martā, gatavojoties IX Vidējās paaudzes dejotāju svētkiem, kas paredzēti 24. maijā Salaspilī, Valmieras Kultūras centrā notika deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes skate.
Saprotams, ka bērnudārzs ikvienā pašvaldībā ir iestāde, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un rūpes.
Tieši pirms gada Arēna Rīga, kas koncertos spēj uzņemt vairāk par 13 tūkstošiem skatītāju, bija pieklājīgi piepildīta ar Džona Ronalda Rūela Tolkīna daiļrades cienītājiem, kuri dievina viņa pirms gandrīz simt gadiem sarakstīto triloģiju «Gredzenu pavēlnieks» un pirms tā tapušo, vēl ģeniālāko pasaku par hobitu Bilbo un nekad neeksistējušo Viduszemi, kas ar savu vēsturi un notikumiem, es teiktu, sakņojas šodienā un gūs atbalsi arī nākotnē, cik vien ilgi pastāvēs cilvēce. Tik pārlaicīga tā ir un universāla.
21. februārī Ēvelē tikās Valmieras novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komandu pārstāvji, lai gada kopsapulcē apspriestu savas jomas svarīgākos aizvadītā gada notikumus, kā arī ieplānotu veicamos uzdevumus šim gadam un tuvākajai nākotnei.
14. februārī Valmieras Kultūras centrā norisinājās Junior Achievement Latvia skolēnu mācību uzņēmumu reģionālais pasākums «Cits Bazārs».
Gan pašu dalībnieku, gan skatītāju gaidīts, pagājušās nedēļas nogalē notika Valmieras Kultūras centra amatierkolektīvu koncerts, veltīts raibajiem deviņdesmitajiem.
Sociālās aprūpes centrs «Lode» darbību uzsāka 2008. gadā, būdams Rūjienas novada pašvaldības iestāde Lodes pagastā.
Idejai 25
Labo stāstu par laukiem ir gana daudz, jo mums Latvijā visur bija un ir uzņēmīgi ļaudis. Tomēr šis stāsts ir neparasts ar to, ka viens pats ietver sevī daudzus labus stāstus un piemērus, kā laukos, kas ir ģeogrāfiski attāli no lielām maģistrālēm un centriem, aktīvi un sirdī gaiši cilvēki ir spējuši paveikt apbrīnojami daudz labu darbu savam pagastam, novadam un pat nākamajām paaudzēm.
No mutes mutē, atceros, gāja ziņa, cik minūtēs pēc telefona zvana saņemšanas sovhoza direktors bija jau ielēcis biksēs un aizjoņojis līdz ciemata mehāniskajām darbnīcām, no kurienes tālāk varēja noritēt ugunsgrēka dzēšanas darbu organizēšana.
Visā novadā zināmais izcilais ārsts radiologs Andris Kalniņš kādā intervijā reiz atzinās, ka dienā, kurā nav atklājis nevienu audzēju, esot sajūta, ka nav kārtīgi strādājis.
DIĀNA HOFMANE dzimusi Aizputē, mācījusies Ogres pamatskolā, pēc tam Liepājas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā.