Bērnam vajag pieglausties

- 11.Marts, 2016
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Bērnu namos uzaugušie nespēj veidot attiecības, ģimeni, jo viņi nemāk mīlēt

Mīlestības un pieķeršanās jūtu izveidē vislielākā nozīme ir emocionālajam komfortam, kas bērnam asociējas ar siltumu, mīkstumu, pūkainumu, iespēju pieglausties. Amerikāņu psihologs D. Harlou ir definējis pieķeršanās teoriju. Pieķeršanās, cieša emocionālā saikne ar vismaz vienu pieaugušo svarīga katram bērnam jau piedzimstot. Ja emocionālo piesaisti bērns neiegūst līdz trīs gadu vecumam, viņš piedzīvo tā saukto deprivāciju, kas nozīmē: aizkavējas bērna vispārīgā attīstība, viņš vairs neprot atpazīt savas emocijas un jūtas un zaudē ikvienā socializācijas procesā.

Zinoši speciālisti atzinuši, ka no deprivācijas cieš katrs bērns, kurš aug bērnunamā, īpaši lielos sociālās aprūpes centros, kur bērnu aprūpētāji nāk uz dežūrām, kur dienā bērns satiek desmitiem pieaugušo, visi par viņu it kā gādā, bet neviens nevelta ciešu uzmanību tikai viņam. Dzirdēts, ka bērnunamos pat ir liegums kādam no darbiniekiem veidot ciešas attiecības ar aprūpējamiem, ilgāk turēt rokās, samīļot, jo katrs bērns to vēlēsies atkal un atkal, līdz darbinieki netikšot galā ar tiešajiem pienākumiem: ēdināšanu, apģērbšanu, mazgāšanu.

Prom no bezpersoniskā

Bulgārijā lieli bērnunami esot tādi, kuros mīt ap 500 likteņa pabērnu, Latvijā par laimi uzskata, ka tādi jau ir nami, kuros izmitināti 100 grūtdieņi. Sociālās aprūpes centri kā Bulgārijā, tā Latvijā tuvāko gadu laikā būs pakļauti deinstitucionalizācijas (DI) procesam. Ideja tāda, ka sociālās aprūpes centri iegūst jaunu kvalitāti, saturu. Un institūcijās vienuviet nedrīkstēs atrasties vairāk par 24 bērniem, kuri izmitināti trīs grupās.

«Bērnunami ir visā pasaulē un Eiropā, arī Vācijā un Skandināvijas valstīs. Latvija nebūs pirmā valsts, kas iztiks bez bērnunamiem, bet, protams, runa ir par to, kādi ir un kādiem ir jābūt šiem namiem,» uzsvērusi Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča. Jāpiebilst, ka Latvijā gandrīz 8000 bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē. No tiem lielākā daļa dzīvo pie aizbildņiem, ap 1200 bērnu audžuģimenēs, bet gandrīz 1800 — institūcijās.

NAMIŅĀ KĀ ĢIMENĒ. tāds ir aprūpes centra «Ozoli»  kolektīva moto, palīdzot augt un būt laimīgiem 25 bērniem, kuri spiesti dzīvot bez pašu mammas un tēta gādības. Bērni kopā mācās, atpūšas, ietur maltītes un gaida brīdi, kad katrs no viņiem tiks samīļots. Personiska attieksme, emocijas un kāda pieaugušā mīlestība ir tā, kas liek labu pamatu vecāku pamesta bērna rītdienai. Ekrānšāviņš/lsm.lv


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru