Bērniem nedotās iespējas kļūt gudriem
Nu jau vismaz gadu par vienu no interesantākajiem televīzijas raidījumiem man kļuvis «Gudrs, vēl gudrāks». Cenšos nepalaist garām nevienu no šīm erudīcijas spēlēm skolēniem, skatos tās pat aizrautīgāk nekā dažu pārāk ieilgušu televīzijas seriālu. Ir patiess prieks, ka Latvijas skolās mācās tik daudz ļoti zinošu, daudzpusīgi izglītotu un dažādas prasmes apguvušu bērnu. Manuprāt, tādu ir, vismaz varētu būt vēl daudz, daudz vairāk, ja vien arī viņiem jau no pirmās klases līdz pat vidusskolas pēdējai tiktu dotas tādas pašas iespējas mācīties, kādas ir Rīgas un lielāko pilsētu skolu audzēkņiem.
Viņi jau arī šajās erudīcijas spēlēs visbiežāk uzvar. Reizēm starp šiem gudrajiem gan pavīd arī kāds no mazāk pazīstamas lauku skoliņas, bet neatceros, ka konkursā līdz 4. (uzvarētāju) kārtai kāds no viņiem būtu ticis. Kāpēc? Atbildes labi var ieraudzīt šajā pašā raidījumā, kad tā vadītāji dodas uz skolām, lai sižetos parādītu, kā veiksminiekiem klājas skolas ikdienā, kādos apstākļos viņi mācās. No šiem sižetiem vien var redzēt, ka neviena lauku skola, pat daudzas pilsētu skolas nevar lepoties ar tik moderni iekārtotiem mācību kabinetiem, laboratorijām, darbnīcām, kādas ir Rīgas un lielo pilsētu skolās.
Tās tad arī ir pat ļoti atšķirīgās iespējas, kādas kļūt gudriem un vēl gudrākiem ir dotas skolēniem pilsētās un kādas vēl ilgi nebūs pat visbagātākajos lauku novados.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv