Bez atbildīgas attieksmes nav nekas labs
Tāda nu ir redakcijas darba ikdiena: nākas uzklausīt gan laikraksta lasītāju dusmu uzplūdus par kādu neizdarību, globālu vai arī pavisam lokālu problēmu, gan arī pateicību par kādu avīzes slejās aprakstītu tēmu, cilvēku vai notikumu. Tiesa, labo vārdu izskan salīdzinoši mazāk, jo laikam jau tomēr ziemeļu tautām nav raksturīgi publiski teikt komplimentus. Tā kā šoreiz man nācās dzirdēt pozitīvas atsauksmes par vairākām «Liesmas» publikācijām un tajās skartajām tēmām, tad paturēt pie sevis šos lasītāju viedokļus neuzdrošinos.
Tikko esam aizvadījuši Baltijas ceļa 30. gadskārtas svinīgos pasākumus, un kāda mūsu laikraksta lasītāja, regulāra Unguriņu atceres brīžu apmeklētāja, vēlējās pateikties visiem čaklajiem rūķīšiem, kas kā ik katru Baltijas ceļa piemiņas reizi nekurnot atkal bija padarījuši pamatīgu melno organizatorisko darbu, lai abu kaimiņu tautu satikšanās uz nu jau vairs tikai nosacītās robežas izvērstos sirsnīga un atkal atmiņā paliekoša. Izskanēja arī pateicība, ka «Liesmā» ar publikāciju «Baltijas ceļa gaismas glabātājas» beidzot esot publiski pateikts pelnīts paldies Endzeles iedzīvotājām Dzintrai Vendei un Indrai Celmiņai par katru gadu 23. augustā lielceļa Rūjiena – Valmiera malā iepretī Endzelei kilometra garumā izliktajām simtiem degošajām svecēm. Arī šoreiz tumsā tās, tāpat kā Ķoņu pagasta ceļmalas daudzie ugunskuri sildījuši īpaši. Paldies par šo patriotisko attieksmi! Bet tajā pašā laikā mūsu lasītāja paliek pie pārliecības, ka tautieši, apmeklējot atceres pasākumu Unguriņos, kopumā šoreiz nebija tik patriotiski kā kaimiņi igauņi, kuru rokās nospiedošā vairākumā lepni plīvoja Igaunijas valstiskuma simboli. Tad nu brīžiem piezagusies doma, ka esam ieradušies uz Igaunijas, nevis visas Baltijas vienotības svētkiem. «Latvieti, kur ir palicis tavs Latvijas karodziņš?» – vaicā mūsu lasītāja.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv