Konkursā «Novada Garša» – atkal augstu novērtēti
Turpinām lasītājus iepazīstināt ar LLKC pēdējo gadu populārā projekta «Novada Garša» pārtikas kvalitātes konkursa 2024. gada apbalvotajiem mājražotājiem no Valmieras novada.
Turpinām lasītājus iepazīstināt ar LLKC pēdējo gadu populārā projekta «Novada Garša» pārtikas kvalitātes konkursa 2024. gada apbalvotajiem mājražotājiem no Valmieras novada.
Šis gads Rūjienas vēsturē iegājis ar diviem starptautiski nozīmīgiem notikumiem – Rūjiena ieguva titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle» un Rūjiena tika uzņemta Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā. Saruna ar Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI par iespēto kulinārā mantojuma izzināšanā un popularizēšanā.
Romi – viena no senākajām mazākumtautībām Latvijā. Jau no 16. gadsimta viņi kļuvuši par šīs apdzīvotās vietas kultūras dažādību neatņemamu sastāvdaļu. Viņu kultūra un tās unikālais mantojums veidojies ciešā saskarsmē ar Latvijas kultūru, vēsturi un sabiedriskajiem procesiem. Romus uzskata arī par skaitliski lielāko mazākumtautību Eiropā.
Turpinām «Liesmas» lasītājus iepazīstināt ar LLKC pēdējo gadu populārākā projekta «Novada Garša» 2024. gada pārtikas produktu kvalitātes konkursa uzvarētājiem.
Oktobra nogalē, kā zināms, Rīgā notika LLKC projekta «Novada Garša» 2024. gada pārtikas produktu kvalitātes konkursa uzvarētāju godināšana.
Katram mums ir savi piedzīvojumi zobārsta krēslā. Dzīves laikā no atmiņas mēdz izplēnēt agrāk svarīgi šķitušie notikumi, datumi un pat līdzcilvēku vārdi, bet nekad ne pirmā zobārsta seja un visu nākamo. Tik nozīmīgs mūsu dzīvē ir zobārsts.
Saulainā 29. oktobra pēcpusdiena ne vienu vien vietējo uzņēmēju vedināja nesteidzīgi un apcerīgi aizbrist pa lapu zeltu līdz Valmieras pils konferenču zālei.
Pagājušās nedēļas nogalē, kā zināms, notika iedzīvotāju vidū populārā LLKC projekta «Novada Garša» 2024. gada pārtikas produktu kvalitātes konkursa uzvarētāju godināšana.
Sociālajos tīklos ne reizi vien klientu uzslavas par svētku galdu aukstajiem un siltajiem ēdieniem, kā arī dažādu uzkodu platēm, ir izpelnījusies Valmieras novada mājražotāja, diplomēta pavāre ZANE ZIRNE no Kocēniem.
Jau vēstījām, ka 14. augustā Cesvaines pilī Vidzemes plānošanas reģions tradicionālajos vidzemnieku dārza svētkos šoreiz ar nosaukumu «20 Personības 20 gados» godināja cilvēkus, kas izdarījuši vairāk, nekā prasa viņu amata pienākumi, un kas ar savām idejām un ieguldījumu Vidzemē veicinājuši ilgtspējīgas pārmaiņas kopš Latvijas pievienošanās ES un NATO.
Kad oktobra rīta dzestrumu sāka nomainīt sildošie saules stari, bija skaidrs, ka diena būs kā radīta, lai dotos uz vienu no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem tirgiem Vidzemē. Kur nu vēl, ja dota tik reta izdevība ražotājiem, tirgotājiem un pircējiem satikties Valmieras Simjūda tirgū.
Turpinām iepazīstināt ar pērnā gada akcijas «Tavs ieguldījums ainavā» apbalvotajiem. Kategorijā «Novada simboliskās vietas – kultūras mantojums» atzinību par vēsturiskās Ruiču muitnīcas saglabāšanu un tās tālāku kopšanu Ramatas pagastā saņēma ILONA MILEIKA ar ģimeni.
«Šodien visa lopbarības novākšanas un sagatavošanas tehnika un visi mehanizatori ir pie «Braslas» fermas leknajā atālā, pēc kārtas jau trešajā», tā 23. septembra rītā mums teica SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāja LARISA GERASIMOVA, kad Mazsalacas pagasta «Priedājos» ieradāmies, lai dzirdētu, kāda šī sezona ir pieredzes bagātajam lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumam.
Pērn akcijā «Tavs ieguldījums ainavā» nominācijā «Valmieras novada daiļdārzs» atzinību par kolekcijas dārza ierīkošanu un uzturēšanu saņēma arī VIKTORIJA PURIŅA.
Raunas pusē ne mazums cilvēku zina, ko nozīmē pēdējos gados vietējo vidū radies nosaukums «Ošu sula». Kas to pirmoreiz padzirdējis un brīnās, tam paskaidro, ka tā dēvē AIGARA un INITAS DZENĪŠU zemnieku saimniecībā «Oši» spiesto, pašu audzēto ābolu un cidoniju sulu. Kad ābeļu zari ražas smagumā noliekušies vai līdz zemei, arī «Liesma» vēlējās pabūt rudenīgajā ābeļdārzā.
Valmieriešu MAIJAS un ĒVALDA BREIKŠU hobijs ir puķkopība. Ar to viņi nodarbojas piemājas dārzā Valmieras centrā un Kauguru pagastā savā lauksaimniecības zemē ierīkotajā dāliju audzētavā. Kad tur dālijas ir pilnos ziedos, arī mēs pieteicāmies ciemos.
ROLANDS MADARS VILNĪTIS ir Rencēnu pagasta zemnieku saimniecības «Ārņi» saimnieks. Lai arī gados jauns, bet jau ar krietnu pieredzi piena lopkopībā: būdams Priekuļu tehnikuma audzēknis, viņš uz vectēva Viļņa Ārgaļa saimniecības bāzes izveidoja savējo. Tur mazdēls ar vectēva atbalstu joprojām nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, pa abiem vēl pieķerot klāt putnkopību un biškopību. Konkursa «Sējējs» veicināšanas balvu 2018. gadā Rolands saņēma nominācijā «Jaunais veiksmīgais zemnieks».
Par rūjienieti, 600 gladiolu šķirņu kolekcionāru ar cienījamu stāžu MODRI PAEGLI esam rakstījuši vairākkārt, jo viņa lolotā kolekcija ne reizi izstādēs priecējusi skatītājus gan Valmierā un Rūjienā, gan citviet Latvijā. Augustā, kad dārzos savu krāšņo uznācienu atkal svin ziedu karaliene gladiola, pieteicāmies ciemos, un, neko nezinot, trāpījām desmitniekā, jo, izrādās, bagātajā kolekcijā šajā sezonā daudzi gladiolu šķirņu retumi uzzied pirmo reizi.
Tradicionālais Baltijas ceļa atceres pasākums 23. augusta pievakarē Ķoņu pagasta Unguriņos – kādreizējā robežpunktā starp Igauniju un Latviju, kur 1989. gada 23. augustā bija tikai viena no unikālā 600 kilometru garā Baltijas tautu vienotības ceļa vietām–, arī šoreiz kuplā skaitā pulcēja abu kaimiņvalstu iedzīvotājus. Ne viens no toreizējās, vēsturei un Baltijai tik nozīmīgās miermīlīgās protesta akcijas dalībniekiem šoreiz līdzi bija ņēmis savus mazbērnus, lai viņi redzētu, kur ome un opis kopā ar savu vienaudžu tūkstošiem toreiz vienoti un strikti pieprasīja: brīvību Baltijai!
«Valmieras piena» ražotais krējums un biezpiens ir un paliek vislabākie. Vasara bez «Limbažu piena» kefīra un «Rūjienas saldējuma» nav iedomājama. Ja tagad ražas laikā tomātu maizītēm vajag arī nelielu sviesta kārtiņu, tad tikai no piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības «Straupe». Ja jāgādā cienasts, tad izvēlos «Smiltenes piena» sierus un biezpiena tortes. Mūsu ģimenes ikdiena un godi nav iedomājami bez «Liepkalnu» sātīgās maizes un gardajiem našķiem galdā.