Bija cilvēku pilns
Vēstules no pierobežas
Izstāde par pierobežas cilvēkiem un kaimiņu būšanu Baltijas ceļa kontekstā nebūtu iedomājama bez MARUTAS KRASTIŅAS, Ķoņu tautas nama un bibliotēkas vadītājas, kultūras dzīves organizētājas. Viņas vārds un paveiktais ieskanas teju visās pārējās pierobežas ekspedīcijas sarunās, un ne velti, jo tieši Maruta cauri dažādiem laikiem ir iznesusi ideju par Baltijas ceļa gadadienām veltītiem sarīkojumiem un pārrobežu draudzības saišu stiprināšanu. Lai gan Marutu, tāpat kā visus pārējos, par savu ierašanos neesam informējuši, pēc īsas telefonsarunas viņa mūs jau gaida Unguriņu robežpunktā, lai gan viņas mājas «Apškalni» ir deviņus kilometrus nostāk. Sarunas gaitā staigājam pa robežpunktu, un tā arī mūsu sarunas tēmas ieveļas te vienā, te otrā robežas pusē.
Jūsu plāns ir pierobežas cilvēki? Bet te jau no cilvēkiem vairs nekā nav. Tur, kur dzeltenā klēts, es atceros, 2002. gadā bija Ķoņu kalna svētki un vietējais koncerts. No apkārtējām mājām sanāca kādi 20 –30 cilvēki. Tagad nekā.
Vai tas zemes ceļš, kas iet gar skulptūru, arī ved uz kādām mājām?
Tur var tikt ārā uz Piksāru baznīcu. Tā (rāda uz māju blakus asfaltētajam laukumam Igaunijas pusē) agrāk bija igauņu sarga māja, tur tagad neviens nedzīvo. Tas bija 40. gados, vēl pat pirms. Igauņu pusē mājiņai jumts iebrucis. Mūsu pusē vēl turas.
Tur, viņā pusē, kur mežs, bija pļavas. Kad te bija pirmais pasākums, bija tīrums. Tagad vairs pat cauri netiek. Brikšņi. Pirmo pasākuma vietu vispār vairs neredz.
Te (rāda uz grāvi starp skulptūru un Igaunijas pusi) doma bija tiltiņu taisīt. Ideja nāca no latviešu puses, igauņi piebiedrojās, bet robežsargi neatļāva – nedrīkstot būt tādas būves.
MARUTA KRASTIŅA pie Latvijas-Igaunijas robežzīmes. Ulda Rusmaņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv