Bolivārs nepanesīs divus
Iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā notika 16+1 sadarbības formāta valstu vadītāju sanāksme. 16+1 — tas ir tāds formāts, kur ar vieninieku tiek apzīmēta Ķīna, bet ar skaitli 16 — Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuras piedalās skaistumkonkursā par iespējām kaut ko nopārdot Ķīnas valstij vai tās lielajām korporācijām. Tiesa, skaistumkonkurss ir tāds visai savdabīgs, jo, lai arī minētais sadarbības formāts pastāv jau četrus gadus, ķīnieši tā īsti nevar neko nopirkt, jo austrumeiropieši nav spējīgi tā īsti kaut ko pārdot.
Iemesli, kādēļ Centrālās un Austrumu Eiropas valstis izpilda dažādas piruetes, ir ļoti vienkārši. Ķīnā pašlaik bez izmantošanas stāv grandiozi naudas līdzekļi, kurus partija un valdība labprāt ieguldītu kādā peļņu nesošā pasākumā vai, pareizāk, — ļoti daudzos peļņu nesošos pasākumos. Tāpat Ķīna intensīvi attīsta valsts rietumu reģionus (lasiet — teritorijas Kazahstānas pierobežā) un meklē ceļus, pa kuriem eksportēt preces no šo reģionu topošajām rūpnīcām uz Eiropu. Preču aizvešana no Ķīnas rietumiem uz Eiropu pa dzelzceļu maksā apmēram tikpat, cik preču aizvešana pa dzelzceļu no Ķīnas rietumiem uz valsts austrumu ostām, tādēļ nav šaubu, ka lielākā daļa preču no Ķīnas rietumiem Eiropā nonāks nevis ar kuģiem, bet pa dzelzceļu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv