Caurumkrogs
ZIŅAS
Senākās ziņas par tolaik Straupes draudzē ietilpstošajai Ķieģeļmuižai piederoša kroga pastāvēšanu Rīgas – Valmieras lielceļa malā vietā netālu no Ķieģeļmuižas un Kokmuižas robežas, domājams, rodamas 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas protokolos, kuros Zīlānu pagasta (Sylan Paggast) zemnieku vidū minēts Kroģīša Pēteris (Krogit Peter), kas saimnieko uz ¼ arkla zemes, dod nodevas un iet klaušās pie Rubenes mācītāja.[1] Krogs revīzijas laikā nepastāv – visdrīzāk izpostīts nesenajos karos – bet saimniecības nosaukums (Kroģītis) ļauj pieņemt, ka tāds tur senāk bijis.
1683. gadā, Lielā kadastra ietvaros inventarizējot Ķieģeļmuižu, zviedru valdības ierēdņi Zīlānu pagastā (Silen Pagast) konstatē jau vārdā nosauktu Caurumkrogu (Saurum Krog, Zaurum Krug).[2] Krogs (Saurum Krog) ar novietojumu savā tagadējā atrašanās vietā iezīmēts arī tajā pašā gadā mērnieka J. Holmberga zīmētā Rubenes draudzes Ķieģeļmuižas un Podzēnu muižas plānā.[3]
Caurumkrogu turpat atrodam arī J. A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas – Tērbatas ceļa kartē[4], 1793. gadā sastādītajā L. A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē[5], Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[6], kā arī vairākās 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma militāri topogrāfiskajās kartēs.[7]
Iekonservētās Caurumkroga drupas. 2022. gada 2. maijs. V. Grīviņa foto
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv