Dace Ķīkule: konkurence liela, bet — strādājam
«Tāds bēdīgs mums šis laiks. Zināms, ka Jeru skoliņas vairs nebūs un novada deputāti lems, kā turpmāk strādāsim,» teic Jeru pamatskolas skolotāja DACE ĶĪKULE — skolēnu krasais samazinājums skāris arī viņas kolektīvu, un skaitļi nepielūdzami norāda, ka nākamajos gados tas saruks vēl vairāk.
Bet skolotāji ir sīksta tauta — turas līdz pēdējam, un darbs klasēs un pulciņos neapsīkst, jo bērni, vienalga kurā apdzīvotā vietā ir viņu mājas un pagaidām arī skola, ir pelnījuši saņemt to labāko. «Ja bērniem tas, ko viņi dara, sagādā prieku, arī skolotājam jāiet pie viņiem ar prieku un tā jāstrādā,» tāda daudzus gadus ir tautisko deju skolotājas Daces nemainīga pārliecība.
Šogad aktuālākais — skolēnu Dziesmu un deju svētki. «Īsti neatceros, kad sāku mācīt tautiskās dejas. Liekas, 93. gadā. Vesela mūžība pagājusi. Žēl, ka svētkos Rīgā sanācis dejot tikai vienu reizi — iepriekšējos svētkos. Savulaik skolā bija vairāki kolektīvi, bet kaut kā vienmēr kāda punktiņa pietrūka. It kā nebijām slikti, bet vai kāds solītis skatē nokliboja, vai kas cits žūrijai likās ne tā, jo vērtējums jau veidojas no vairākiem kritērijiem. Un Vidzeme ir reģions, kurā vienmēr konkurence ir ļoti liela. Šogad, jūtu, būs tāpat, tomēr — strādājam, gatavojamies un 1. aprīlī ar diviem saviem kolektīviem: 1. — 2. klašu un 3. — 4. klašu skolēniem būšu skatē!
DACE ĶĪKULE: «Apgūstot svētku obligāto repertuāru un domājot par skati, sen esmu sapratusi — nedrīkst teikt, kuru deju negribētos izlozēt, jo tad tieši tā arī tiks. Tāpēc cenšos domāt, ko gribētu parādīt žūrijai. Nevaru teikt, ka repertuārs ir grūts, bet katrā dejā savi knifiņi ir.»
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv