Dāvana Papīra teātris dodas pie bērniem
Kamišibai (kami – papīrs, šibai – teātris) attēlu teātra dzimtene ir Japāna. Pagājušajā piektdienā Valmieras integrētajā bibliotēkā, pulcējot logopēdus, stāstniekus, bibliotekārus, skolotājus, izglītības iestāžu vadītājus, notika projektā Papīra teātris Kamišibai jeb skolēni bērniem un stāstnieks pa vidu veidotā komplekta atvēršanas svētki. Japānā sakņotā tradīcija tagad dzīvo arī pie mums!
Projekta koordinatore Agita Lapsa, Vidzemes stāstnieku kopas dalībniece, šajā darbā ieguldījusi ļoti daudz enerģijas, laika un sirdsdegsmes.
Projektā tapis jauns metodiskais līdzeklis lasītprasmes un stāstītprasmes attīstībai pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kuru lieliski var izmantot arī logopēdi valodas un runas korekcijas darbā. Tas ir komplekts, kurā ietilpst četru pasaku ilustrācijas, kartona skatuvīte un materiāls ar metodiskajiem ieteikumiem komplekta izmantošanai mācību procesā.
Logopēdi projekta ideju atbalstīja jau 2017. gada pavasarī, un nu bija patīkama atkaltikšanās reize pēc garāka pārtraukuma.
Katra pasaka sadalīta 6 – 10 ainās. Pasaku ilustrācijas un kartona skatuvīti veidojuši Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Ieguldīto darbu atzinīgi novērtēja skolas direktore Inese Mētriņa, sakot, ka skolēni ir gandarīti, redzot sava darba pielietojumu, tā pievienoto vērtību. Uzreiz gan jāsaka, ka izvēlēties ilustrācijas no sagatavotā klāsta bija ļoti grūti un atbildīgi. Katrs darbs bija veidots, ieguldot meistarību, izmantojot dažādas tehnikas, atšķirīgu stilu un domu izpausmi, ko atzinīgi novērtēja pasaku klausītāji skolā. Kā uzvirmoja emocijas, ieraugot pasaku tēlus – māla figūriņas! Īsts meistarstiķis un komandas darbs! Pasaku ilustrācijas būs apskatāmas īpaši veidotā izstādē. Tas ir tā vērts!
Īsā laika posmā tapa kārbas dizains. Jaunieši centās no sirds, jo atvēlētais laiks bija neliels. Tas vainagojās ar jaunās mākslinieces Martas Ozolas uzvaru, jo viņas veidotā skatuve jau uzsākusi dzīvi pie klausītājiem.
Arī pati pasaku izvēle prasīja daudz diskusiju, domu, laika un argumentācijas. Šoreiz uz skatuves iznāk Medus un mušas, Par ozolu, kas izdāļāja zīles ar divu veidu ilustrācijām un Kastanis, bet paveiktais lielais darbs ļauj domāt, ka varētu būt arī turpinājums.
Kamišibai teātra skatuves salocītas, tajā iegūluši pasaku ilustrāciju attēlu komplekti un metodiskais līdzeklis, un atvēršanas svētki var sākties.
Logopēdes Agritas Gruzdiņas muzikālā noformējuma vadībā klātesošie ļāvās balss un izrunas vingrinājumiem, kas reizēm mēdz būt interesanti un jautri pat pieaugušajiem. Agrita ir viena no komplekta veidotājām. Metodiskajā materiālā ievietotas pirkstiņrotaļas un runas ritma vingrinājumi, kurus var izmantot pasaku klausīšanās starplaikos. Iepazīstinot pirmsskolas vecuma bērnus ar Kamišibai teātri, Agrita atzīst, ka bērniem patīk, tas palīdz noturēt uzmanību, koncentrēties uz stāstījumu. Attēli palīdz atcerēties pasaku.
Filozofes un stāstnieces Māras Mellēnas uzruna atvēršanas svētku dalībniekiem bija emocionāla un sirsnīga, jo tika piesaukta darba vērtība, kurā ieguldīta sirds. Dalībnieki varēja izmēģināt elpas vingrinājumus, kopīgi padziedāt, izjust kopīgo īpašo svētku noskaņu. Metodiskajā materiālā ir Māras Mellēnas domas un atziņas par stāstiem un to stāstīšanu, stāstnieka meistarības nozīmi, nenovērtējamo acu kontaktu klausītājam ar stāstītāju.
Metodiskajā materiālā iekļauti arī logopēdes Ilonas Tropas apkopotie logoritmikas vingrinājumi praktiskai izmantošanai. Valmieras sākumskolas skolēniem Kamišibai ļoti patīk, jo nodarbībās, jautājot: «Ir vēl spēks klausīties?», skan nepārprotams: «Jā!» Skolēni paši ir aktīvi pasaku stāstītāji, jo stāstīšanas prasmi apguvuši skolā jau labā līmenī. Papīra teātris palīdz tās pilnveidot un iedrošina kautrīgākos stāstītājus.
Ar interesi un gandarījumu klausītāji baudīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētnieka Gunta Pakalna netradicionālo, dinamisko stāstījumu par pasaku ilustrācijām, to izcelšanos, attīstību un iespējamo tulkošanu, jo ne vienmēr uzzīmētais jāsaprot tieši. Stāstījums un aktīvā prezentācija vedināja uz domāšanu.
Sandas Salmiņas pirmizrāde publikai Kamišibai teātrī Medus un mušas noturēja klausītāju uzmanību un izvilināja emocijas. Sanda ir stāstniece un aktīvi piedalās dažādos projektos, kopā ar saviem skolēniem un biedrību Tradicionālās kultūras iniciatīvu centru KasTe īstenojusi vēl vienu projektu bērniem un skolu jauniešiem, kas pārtapis animācijas filmā Reiz dzīvoja Āraišos.
Pēc tik enerģētiski piepildīta laika, baudot uzrunas, pārdomas, atsauksmes no paveiktā, Kamišibai nonāk logopēdu, bibliotekāru, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju un stāstnieku rokās. Lai radošs, enerģisks un labu domu pilns ceļš papīra teātrim Kamišibai pie klausītājiem!
Vēl viens notikums jaunos māksliniekus gaidīja 12. decembrī, kad Valmieras Dizaina un mākslas skolas audzēkņus un pedagogus Vidzemes stāstnieki iepazīstināja ar kopīgā radošā darba augļiem un pateicās jaunajiem autoriem par ieguldījumu.
Projektu realizēja Vidzemes stāstnieku kopa, biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs KasTe, finansiāli atbalstīja Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programma 2018, atbalstu atvēršanas svētku rīkošanā sniedza Valmieras integrētā bibliotēka, bet ideju materiālā realizēja SIA Artifex Plus.
PASĀKUMA DALĪBNIEKI uzmanīgi ieklausās Agitas Lapsas stāstījumā. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv