Dikļi un Dziesmu svētki – sākums un turpinājums
Dziesmu svētku šūpuļa Dikļu vārds XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos viņnedēļ Rīgā izskanēja īpaši, un ne velti diklēniešiem tika atvēlēts gods doties svētku gājiena priekšgalā, kopā ar pārējiem Valmieras novada amatiermākslas kolektīviem nesot savu unikālo kultūrzīmi – Sidraba birzi.
Īpaša aura valdīja un joprojām jūtama pašos Dikļos, kur ciemiņus sagaida gan skaisti sakoptā Dziesmu svētku promenāde, gan Neikenkalna dabas koncertzāle, kur katrs, iejūtoties Dziesmu svētku noskaņās, var izmēģināt savu balsi, bet Sidraba birzs vainagā izveidotajā Skaņu birzī muzicēt.
Lai veicinātu kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu, tūrisma attīstību un vietējo iedzīvotāju lokālpatriotismu, kā arī nodotu kultūrvēsturisko mantojumu nākamajām paaudzēm, īstenojot projektu «Dziesmu svētku taka Dikļos», šovasar gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem radīts vēl viens interesants Dziesmu svētku vēsturei un tagadnei veltīts produkts.
«Liesma» Dziesmu un deju svētku nedēļā iegriezās Dikļos, kur gida lomā piekrita pabūt pagasta pārvaldes īpašuma apsaimniekošanas speciālists JĀNIS SĪMANIS.
Iedomātās takas pašā sākumā, stāvlaukumā netālu no pārvaldes ēkas, piestājam pie pirmā no desmit izveidotajiem katedras tipa stendiem – «Šillera «Laupītāji» Zundas rijā». Noklausoties ierakstu, uzzinām, ka Šillera lugu «Laupītāji» pats iztulkojis un iestudējis Dikļu muižas kučieris Jānis Peitēns, ka Dikļos strādājuši vairāki nozīmīgi skolotāji, kuri izaudzinājuši nākamos latviešu rakstniekus, māksliniekus, zinātniekus, politiķus, dziedātājus un citus krietnus cilvēkus, ka 19. gadsimtā Dikļi kļuvuši par latviešu tautas kultūras centru.
DZIESMU SVĒTKU TAKAS SĀKUMĀ. Pirmais stends. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv