Diskriminācija pēc dzīvesvietas
13. maijā Lietuvā vienlaikus ar valsts prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu notika arī referendums par dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu. Kaut arī ieceres atbalstītāju skaits izrādījās nepietiekams, lai veiktu grozījumus valsts pamatlikumā, tā ir viela pārdomām, tajā skaitā arī Latvijas politiķiem.
Stāsts ir par to, ka Lietuvas konstitūcija ļoti strikti nosaka, ka dubultpilsonība Lietuvas valstspiederīgajiem faktiski nav pieļaujama. Pastāv atsevišķi izņēmumi, taču pārliecinošā vairākumā gadījumu Lietuvas pilsonība ar citas valsts pilsonību nav savienojama. Tajā pašā laikā Eiropas valstīs atrodas liels skaits lietuviešu, kuri tīri praktisku apsvērumu dēļ ir pieņēmuši vai gatavojas pieņemt savu jauno mītnes zemju pilsonību, un, lai nezaudētu šos cilvēkus, arī tika rīkots referendums.
Lietuvas pilsoņi tika aicināti balsot par to, lai tiktu atļauta dubultpilsonība ar valstīm, kas «atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem». Paradoksālā kārtā tieši eiroatlantiskās integrācijas kritēriji arī kļuva par vienu no būtiskiem iemesliem, kamdēļ referendums cieta neveiksmi. Virkne gan ne varas partiju, kā arī sabiedrisko organizāciju uzskatīja, ka šādi tiek diskriminēti tie lietuvieši, kuriem ir «neatlantisko» valstu, galvenokārt Krievijas un arī Baltkrievijas, pases, un šī iemesla dēļ vieni aicināja referendumā nepiedalīties, citi – balsot pret grozījumiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv