Divi gadi pandēmijas gūstā
Pasaule jau vairāk nekā divus gadus pazīst vārdu salikumu Covid-19 un pandēmija. Latvijā viss sākās 2020. gada martā. Bija jāstājas pretim nezināmajam. Tolaik neviens arī nedomāja, ka pandēmijas apstākļos būs jādzīvo tik ilgi.
Cik pandēmijas viļņi jau pārdzīvoti, vairs skaita retais. Tagad tiek cerēts uz pavasari, kad varēs uzelpot. Arī burtiskā nozīmē, atbrīvojoties no sejas maskām sabiedriskās vietās, telpās un no testēšanas un karantīnu jūkļa. Cilvēki vairs neslēpj, ka ir izsīkuši. Vienīgi pēdējais Covid-19 paveids omikrons nepagurst un Latvijā iemanto vēl lipīgāku dabu.
Saslimstības rādītāji kāpj
Vakar uzzinājām par nu jau vairāk nekā 11 tūkstošiem inficēšanās gadījumu diennaktī. Tajā brīdī ir skaidrs, ka viens inficētais sagriež ikdienu ar kājām gaisā vēl ļoti daudziem.
Nogurdinošas ziņas. Pozitīvi vien tas, ka slimošana ne jauniem, ne veciem nav tik smagā formā. Un tomēr pēdējo dienu skaitļi rāda, ka pieaug stacionēto pacientu skaits. No sešiem septiņiem simtiem tas pamazām pārsniedzis tūkstoti. Inficējas, saslimst un karantīnā dodas arī mediķi.
Vidzemes slimnīcā janvārī ik dienu no Covid-19 sekām ārstējās vairāk nekā 20 pacienti. Tas, salīdzinot ar rudeni, ir maz, bet arī mūsu slimnīcas mediķi uzsver, ka nekas nav beidzies. Situācija jāvērtē piesardzīgi un atbildīgi. Piesardzīgi uz notiekošo raugās arī ārstniecības iestādes vadība.
«Stacionēto skaits strauji nepieaug, bet mainās iemesli un apstākļi, kādos nākas rūpēties par pacientiem.
BUBULIS, AR KURU JĀCĪNĀS. Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) uzbūve. Foto no vikipedia.com
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv