Drūmais autoostas stāsts
Ir brīdis pirms septiņiem no rīta Rīgas autoostā. Parasts otrdienas rīts. Izkāpju no Valmieras autobusa un eju gar kanālmalu.
Ļoti daudz cilvēku drūzmējas kādā no nākamajām piestātnēm. Ļoti vienkārši ģērbušies, cits pie cita pieķērušies, arī koferi un somas. Viņi kāpj autobusā uz Liepāju. Un puzle manā galvā sakārtojas. Ukrainas cilvēki, kas uz Latviju atbēguši tagad. Bēguši no okupētajām teritorijām, cauri Krievijai. Visbiežāk uz Terehovu, tad Alūksni, Rīgu un tālāk viņi brauc ar sabiedrisko uz Liepāju, tad uz prāmi, kas ved uz Vāciju.
Mazliet viņus pavēroju. Piekusuši, sarunājas maz. Daudzi no viņiem dodas tālāk nezināmajā. Kāds atbraucis līdz Latvijai, līdz Rīgai, un, ja cilvēks nezina, kurp tālāk doties, tad brīvprātīgie prasa: varbūt paliksiet? Kāds arī paliekot. Autoostā cauru diennakti rosās brīvprātīgie: kundzes gados un jaunieši. Viņi no jauniešu organizācijas «Young Folks LV». Viņi dara visu, lai cilvēki, kas bēguši no pekles, pie mums kaut īsu brīdi esot, justos labi. Tur čību vietā šiem cilvēkiem piemeklē apavus, tur daudzi lūdz mugursomas vai koferus, lai mantas, kas plēves maisiņos saliktas, būtu drošākā vietā pārvietojot.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv