Dzelzi izdancina pa savam

21. gadsimtam netipisko kalēja amatu Edvīns pārmantojis no tēva Edvarda, ielikdams šajā darbā sirdi un dvēseli tā, ka aug spārni gan pašam, gan idejām, kuras pasaule dod, tik jāmāk tās ieraudzīt un apgrozīt pa savam. Jāmāk arī uguni kā jaunu meiteni apčubināt, laktu un veseri pārvērst svilpauniekā, kura sasauktās melodijas pārtop mākslas darbos.»Edvīn, uzņēmuma pirmsākumā mākslas gan bija maz, jo Rūjienā, Rīgas ielā 65, sākotnēji, eļļām nosmērējušies, remontējāt taču traktorus T 16, T 25, T 40 un  citu lauksaimniecības tehniku. Tagad, rau, te nav neviena spēkrata, toties ir neskaitāmi daudz skaistu un praktisku lietu!  Kas noteica pārmaiņas?1998. gada 3. decembrī izveidoju zemnieku saimniecību, jo biju apņēmības pilns nodarboties ar lauksaimniecību, bet drīz vien sapratu, ka dzelži man tomēr ir tuvāki un saprotamāki nekā zeme. Sākumā tiešām sparīgi remontējām traktorus. Jo vairāk lauksaimniecībā ienāca Eiropas atbalsti, jo sapratām, ka mūsu pakalpojumi vairs neatmaksājas. Zemnieku biznesam deva atbalstu, mums ne. Modernās lauksaimniecības tehnoloģijas vietējos tehnikas remontētājus faktiski iznīcināja. Labi, ka laikus to sapratu, tādēļ esam tur, kur esam. Pa šiem gadiem metāla apstrādē esmu apmācījis vairākus kolosālus cilvēkus, kuri pēcāk ir palikuši manā uzņēmumā un ar radošu izdomu strādā te joprojām. Esmu sapratis, ka bez uzticamiem, prasmīgiem darbiniekiem tu neesi nekas, tādēļ es par savējiem ceļos un krītu. Jā, arī man kredītsaistību dēļ ir bijuši grūti, pat ļoti grūti laiki, taču arī tad par savu goda pienākumu uzskatīju dot darbu, samaksu un drošības sajūtu savējiem. Biju gatavs savu reizi labāk maksāt soda naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem, lai tikai darbiniekiem sanāktu viņu nopelnītā alga. Man tik tiešām ir foršākie puikas — Alvis, Modris, Gatis, Andris, Atis. Viņiem esmu pateicis: ja arī es te vairs nebūšu, viņi vienmēr te paliks! Tāds ir mans lēmums.Kur iepērkat metālu?Izejvielas ir dārgas, tādēļ nevaru atļauties riskēt. Meklēju un atradu labāko variantu. Pēc metāla braucu uz Pērnavu. Man jau tur ir draudzība, tādēļ kā uzticamam klientam dažkārt piešķir atlaides. Patīkami satikties un sadarboties. Metāls ir labs. To izmantojam maksimāli racionāli. Atlikumu kasti nevar pilnu sakrāt, jo, kā tajā ieskatās, tā kaut ko derīgu tur atrod.Kā izlemjat, kas vairāk jāražo?Man nekas nav jāizlemj, jo pircēji visu priekšā pasaka. Regulāri braukāju pa dažādiem tirgiem un tirdziņiem, jo saikni ar pircējiem vērtēju ļoti augstu. Dzirdu dzīvu, skaidru valodu. Viņiem ir untumi, man ir untumi, liekam savus untumus kopā, un tā mums sanāk lielais labais untums. Uzzinu, kas no maniem ražojumiem patīk, kas ne, kas vairāk jāved uz nākamo tirgu. Nu jau pa tirgiem ar mūsu produkciju četras reizes nedēļā braukā divi tirgotāji. Visur esam gaidīti! Uz tirgu jābrauc labā omā. Jāsmaida un jāvairo labā enerģija, tā cilvēkus pievelk. Ja kādreiz esmu ne šāds, ne tāds, tad tieši tāda ir arī mana tirgus diena. Smaids, labs vārds — tā ir labākā atslēga uz sekmīgiem kontaktiem. Smaidam pretinieku nav!