Dzīves mīlestība mūzikas skaņās

...1963. gads – Pēteris strādā Remontu un celtniecības pārvaldes būvbrigādē un tiek nosūtīts darbā uz Burtniekiem, lai veiktu remontdarbus vietējā pienotavā un skolā. Darbs paredzēts vairākiem mēnešiem, dzīvošana — uz vietas pienotavas telpās. Jau no agras bērnības Pētera aizraušanās ir mūzika. Viņam patīk uzspēlēt akordeonu, un tā vakaros pēc darba Pēteris ņem savu akordeonu rokās. Klausītāju netrūkst. Un tad kādā vakarā Pēteris klausītāju vidū ierauga kādu jaunkundzi.

Viņa bija tumšiem, lokainiem matiem, svaigu sejas ādu, elegantu figūru, — saka Pēteris. Tā bija viņa – Česlava, kura tajā laikā strādāja par slaucēju Burtniekos. Arī Česlavai patika mūzika, un viņa ar savu samtaino balsi, mūzikai skanot, dziedāja. Tā arī viņi sadziedājās – kopā saveda mūzika. Un drīz vien abi saprata, ka viens bez otra gluži vienkārši nespēj dzīvot. Mūsu kopējie randiņi bija mīlestības pilni, un katrā tikšanās reizē Pēterim vienmēr līdzi bija konfektes, — tā Česlava.

SVINĪGI. Zelta pāru ceremonijā.