Dzīvnieka ierašanās mājās ir tikai skaists sākums. Suņi jāaudzina nepārtraukti
Valmierā biju ievērojusi jaunu vīrieti ar suņiem (reiz ar vienu, nākamreiz ar citu), kuri, soli solī ejot līdzās saimniekam, uzmanīgi reaģēja uz katru viņa kustību.
Nolēmu puisi uzrunāt, un izrādījās, ka neesmu vienīgā, kas viņu ievērojusi. «Kādi seši cilvēki man jau uz ielas nākuši klāt un prasījuši, vai neesmu kinologs,» tiekoties redakcijā, pastāsta REINIS.
No kurienes, Reini, tādas prasmes? Šie droši vien nav pirmie četrkājainie audzēkņi?
Tieši man personiski šie divi ir pirmie, bet ar suņiem esmu uzaudzis. Vecmammai uzdāvināja kucēnu un tajos pašos Ziemassvētkos man (tolaik četru vai piecu gadu vecumā) uzdāvināja bērnu grāmatiņu par to, kā rūpēties par suni. To izlasot, ieguvu pirmās iemaņas. Pirmie eksperimenti sākās ar šo bērnības sunīti jauktenīti, šķiet, tas bija kollija un vācu aitu suņa krustojums. Tad arī man par suņiem sākās interese, kas pamazām pārtapa par dzīvesstilu.
SUNS PRIEKŠ SEVIS. Reinis un viņa lielais skaistulis Ube. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv