Ejam uz e-pārvaldi, bet dokumentu skaits tikai pieaug
Arī Valmieras pašvaldībai aiz muguras vēl viens darba gads, un pēc dažām dienām domnieki jau balsos par jauno budžetu.
Pierasts, ka, kādam laikposmam beidzoties, atskatāmies uz noieto ceļu, tāpēc, tiekoties ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, šoreiz runājām gan par dažiem pērn pieņemtajiem lēmumiem un to izpildes gaitu, gan par to, kas traucējis strādāt.
Kā pēc lēmuma paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru īpašumiem, kas paredzēti dzīvošanai un kuros neviens nav deklarēts, veicies ar deklarēšanos pilsētā?
Lēmums tika pieņemts jau septembrī, bet, kā vienmēr, vislielākās aktivitātes notika pēdējā brīdī — gada nogalē. Daudzi iedzīvotāji pat tikai janvārī pamodušies. Kopējo datu vēl nav, bet zaudējuši iedzīvotājus neesam, un arī tas ir labi.
No 1. februāra Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs bērni pēc pl. 18.30 tiks novirzīti uz tā saucamajām rotaļu istabām. Vai domes lēmums no 1. septembra darbalaiku šajās iestādēs pagarināt līdz pulksten 19 neattaisnojās?
Kā arī tas sākotnēji bija paredzēts, sākot no septembra, visās pirmsskolas izglītības iestādēs tika fiksēts faktiskais to apmeklējums. Tā nonācām pie secinājuma, ka ap 95% bērnu no grupiņām tiek izņemti līdz pulksten 18.30 un līdz pl. 19 bērnu skaits iestādēs paliek ļoti neliels — sākot no neviena līdz maksimāli 15 vienā iestādē. Tas nozīmē, ka turēt vaļā visu iestādi līdz pl. 19 ir ekonomiski neizdevīgi. Ņemot vērā, ka ir arī pamatoti gadījumi, kad vecāki bērnam līdz pl. 19.30 nevar tikt pakaļ, nolemts, ka no 1. februāra darba laiks līdz pulksten 19 tiek saglabāts, bet katrā iestādē būs viena dežūrgrupa, kas, pēc grafika mainoties, pieskatīs arī citu grupiņu neizņemtos bērnus. Manuprāt, tas būs izdevīgi gan pašvaldībai, gan vecākiem. Pakalpojums tiks nodrošināts.
Iepriekšējos gados dažas pašvaldības nodaļas tika optimizētas. Vai šis process turpināsies?
Tas ir pastāvīgs process, kas notiek, arī pateicoties valsts sarūpētajiem pārsteigumiem. Piemēram, jaunais Būvniecības likums paredz, ka būvniecības jomā būs jāstrādā nedaudz citādāk, tā ka, lai nodrošinātu prasību izpildi, nelielam optimizācijas procesam jānotiek arī mūsu pusē. Tiesa, uz papīra izskatās citādi nekā dzīvē.
Sarodas arī dažādi jauni ar likumu nostiprināti valsts uzliktie pienākumi. Piemēram, līdz aprīlim pašvaldībai jāsaņem pilsētas energopārvaldības sertifikāts. Kādam šie procesi jāīsteno un jāpārrauga, tāpēc šogad notiek audita nodaļas stiprināšana. Varu vien pateikt, ka, lai gan ejam uz e-pārvaldi, dokumentu skaits arvien pieaug, birokrātija nesamazinās, un visā tajā birokrātijā nav viegli orientēties. Smaidu izraisa, piemēram, tas, ka Eiropas projekti jāiesniedz elektroniski, bet pilnvara par to, kurš tos drīkst parakstīt, uz attiecīgo institūciju fiziski jāaizved.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv