Finišu sasniedz 127 gladiatori

107 kilometru garajā gladiatoru pastaigā šogad devās rekordliels dalībnieku skaits, to vidū arī trases rekordists Georgs Jermolajevs, kurš gan izstājās pie Braslas, viņa sīvākais zelta gadu cīņu biedrs Viktors Suborins, arī citi vēsturisko skrējienu dalībnieki — Andulis Šmidlers, Uldis Kirtovskis, Māris Heinols un Igors Kozlovs. Kolorītu šī gada skrējienam sagādāja vairāki ārvalstu dalībnieki, starp viņiem arī ap 20 spāņu militārpersonu, no kuriem lielākā daļa varonīgi — kurš ātrāk, kurš lēnāk, kurš pīpējot, kurš stenot — arī sasniedza finiša līniju. Īpašu šo reizi padarīja arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes vadītāja Jāņa Baika varoņdarbs — viņš kopā ar olimpieti soļotāju Jolantu Dukuri un daļu distances arī sievas atbalstīts, apstiprināja faktu, ka no Rīgas līdz Valmierai var atnākt vienas dienas laikā un pat vēl ātrāk — 18:03:44 h.

Šī labdarības skrējiensoļojuma organizatori šogad tika lēsuši, ka Jermolajeva rekordam (08:01:38 h) beidzot būtu jākrīt. Iespējams, tā arī būtu noticis, ja vien Raganā nebūtu izstājies šobrīd titulētākais latviešu ultramaratonists Andris Ronimoiss. Viņa sekotāji gan arī nebija nekādi lēnie — uzvarētājs rīdzinieks Konstantīns Biktimirovs finišu sasniedza astoņās stundās 18 minūtēs un 11 sekundēs, kas ir šo sacensību ātrākais laiks pēc to atjaunošanas 2014. gadā.

«Ir milzīgs prieks un gandarījums,» turpat pie baznīcas kliņķa ar pirmajām emocijām dalījās uzvarētājs Biktimirovs. «Ap 60. kilometru sapratu, ka man ir jāuzvar. Gribējās noskriet zem astoņām stundām, uzstādīt rekordu — nesanāca, ap 70. kilometru jutos pārāk slikti, liels paldies brīvprātīgajiem — bez viņiem nekā.»

Aptuveni 25 minūtes vēlāk (ar finiša laiku 08:43:21 h) tika sagaidīts arī otrais ātrākais skrējējs, un tas šogad bija pērnā gada trešās vietas ieguvējs kocēnietis Dmitrijs Ničipors:

«Jā, šogad bija grūtāk, lai gan rezultāts par trim minūtēm ātrāks nekā pērn. Tādā distancē gan trīs minūtes es neuzskatu par uzlabojumu,» tā Ničipors pēc finiša. «Šoreiz man, nostājoties uz starta, nebija pārliecības, ka nepievienošos soļotājiem un nefinišēšu 14 stundās. Šis tas bija iekaisis, arī ziemu nebiju lāgā trenējies. Mocījos, skrēju un visu laiku skatījos atpakaļ, mani nekas cits neinteresēja kā tikai saglabāt šo pozīciju — vēroju, vai pie horizonta neparādās kāds skrējējs. Visu laiku sevi bija jāpierunā strādāt pie augstas slodzes. Tad, kad vajadzēja uzskriet pēdējos kilometros pēc Rubenes, skrēju tādā tempā kā sākumā, tā lai man nebūtu finiša spurtā ar kādu jācīnās. Vienkārši negribējās sevi mocīt. Priecājos, ka tiku līdz finišam. Būtu melots, ja es teiktu, ka nepriecājos par šo otro vietu. Man šī ir kā uzvara. Domāju, ka turpināšu šo distanci skriet arī nākamajos gados.»

Godalgoto trijnieku vīriem noslēdza vēl viens rīdzinieks Ainārs Kumpiņš, kurš teju jau tika panācis Dmitriju — 08:45:17 h. Jāuzteic arī ātrākā valmierieša Māra Heinola iespētais, kurš, neticot paša sasniegtajam, finišēja divpadsmitais (11. vietā starp vīriem) — 10:43:02 h.

«Zini, es no tā laika neko neatceros, tik vien, ka tēvs Straupē mani sagaidīja ar kaut kādu dedzinošu smēri un paziņoja, ka Jermolajevs jau finišējis,» jautāts par atmiņām pirms 26 gadiem, kad pēdējo reizi tika veicis šos 107 kilometrus, kas toreiz prasījis 15 stundas ar nelielu astīti, atbild Māris Heinols. Kopumā Māra kontā jau trīs šādi skrējieni. «Šodien nebija tādu brīžu, kad gribēju izstāties. Nedaudz temps pazeminājās, sākot no Braslas, — tur tie kalni. Līdz tam skrēju ar vidējo ātrumu 5,35 min/km. Arī beigās, aiz Rubenes, tajā mežā man bija doma pāriet uz soļiem, beigās kaut kā sevi piespiedu, par ko biju laimīgs. Par šādu rezultātu nebiju pat sapņojis.»

Atzīstams solis trasē arī mazsalacietim Raivim Blūmam — 10:25:14 h un kopvērtējuma 11. vieta. Pērnā skrējiena dalībniekam valmierietim Ritvaram Kalniņam šogad 25. ātrākais laiks — 11:24:12 h. Kārtējais veiksmīgais skrējiensoļojums rakstāms arī kocēnieša Jāņa Kaibes (13:49:49 h, 61. vieta) un valmierieša Mārča Bogdanova (13:35:37 h, 59. vieta) kontos. Finišu sasniedza vēl divi valmierieši — Jānis Danevičs (90. vieta, 16:09:18 h) un Normunds Rozītis (106. vieta, 17:17:34 h). Dzimto Valmieru jau ceturto reizi skrējiensoļojumā sasniedza arī Magnuss Zalsters (74. laiks — 14:56:00 h).

Ko neizdarīja stiprais dzimums, to kārtējo reizi paveica daiļais — otro gadu pēc kārtas tika labots trases rekords. Pērn sasniegto lietuvietes Viktorijas Tomaševičienes laiku (10:31:07 h) šogad pārliecinoši uzlaboja rīdziniece Vita Devjatņikova — 09:53:06 h.

«Patiesībā es nemaz nebiju plānojusi piedalīties šajā skrējienā, bet Matīss (sacensību organizators Matīss Vecvagaris — aut.) mani nepārtraukti mudināja, ka vajag piedalīties, uzstādīt rekordu, nepiedienot, ka tas pieder lietuvietei, ne latvietei,» vaļsirdīgi pēc finiša atbildēja jaunā trases rekordiste. «Tā kā pērn Daugavpilī labi biju noskrējusi simtnieku, iedomājos, ka arī šeit tomēr varētu pamēģināt. Daugavpilī gan bija pa knapi 3 km garu apli jāriņķo, šeit viss taisnā gabalā. Man gan labāk patīk pa apli skriet, jo tur tu visu laiku satiec citus skrējējus, te man bija grūti, jo visu laiku skrēju viena pati. Pēdējie kilometri bija tie grūtākie, ieskrienot Valmierā, vispār bija sajūta, ka finišs ļoti ilgi nāk. Biju tēmējusi uz mazliet labāku laiku, vismaz 10 — 15 minūtēm ātrāku. Nebūtu nolūzusi, tad tā arī būtu. Par ātru vienkārši uzsāku. Parasti pēc šādiem skrējieniem saku: vairs nekad mūžā. Bet tad pēc pāris dienām domas jau mainās.»

Otra ātrākā dāma Inga Kāpiņa Valmieras centru sasniedza teju pēc stundas — 10:47:44 h, bet trešā Madara Baltuša vēl nedaudz vēlāk — 11:05:38 h. Savējo iedvesmota pēdējā kontrolpunktā Rubenē, pretī finiša līnijai traucās arī vaidaviete Liāna Aldiņa, gala rezultātā uzrādot 11. ātrāko laiku starp sievietēm (14:14:59 h). Jāuzteic arī viņas novadnieces Ineses Bērziņas paveiktais — 13. vieta (15:17:55 h). Turpat arī kocēniete Dace Blūma — 14. vieta (15:25:26 h). Finišu veiksmīgi sasniedza arī valmieriete Gundega Liepiņa (21. vieta, 18:09:11 h).

Sestdien finišētājus pie Sv. Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa sagaidīja ne tikai skriešanas zvaigzne Anita Kažemāka, bet arī piecgadīgā Krista, kuras ārstēšanai skrējiensoļojuma dalībnieki un brīvprātīgie vāca līdzekļus sadarbībā ar fondu Ziedot.lv. Arī mazās jaunpiebaldzietes mamma Kristīne Spirģe devās distancē un izturēja līdz pat Sēnītei — ar to bija pietiekami, lai uz pašas ādas izbaudītu šo sacensību emocionālo atmosfēru un saprastu citu motivāciju skriet, palīdzot viņas meitai realizēt mērķi — staigāt savām kājām.

«Pirms trim gadiem mums nomira Kristas tētis — paliku ar trim bērniem, un tad arī viss sākās. Kad vīrs vēl bija dzīvs, likās, ka gan jau paši tiksim galā, bet tad arī vēl nezinājām, kas Kristu sagaida, — pateica, ka bojāta smadzeņu daļa, bet vēl nezinājām uz ko tas atsauksies. Beigās sapratām, ka uz staigāšanu. Pēc vīra nāves nezināju, kur lai dabūju naudu Kristas ārstēšanai. Iepriekš vīrs braukāja strādāt uz Krieviju, tur labi maksāja, iztikām par saviem līdzekļiem. Pirmā reize, kad sapratu, ka man jālūdz palīdzība ziedot.lv, bija tad, kad valsts man kā vientuļajai mātei par trim bērniem izmaksāja 135 eiro. Kā es ar tiem varu izdzīvot? Aizgājām uz Pogu un pirmo ziedojumu saņēmām no mūziķa Gacho akcijas. Viņi redzēja, ka mēs esam apņēmīgi, un tad mums saziedoja vēl. Šobrīd mums vēl divām rehabilitācijām naudiņas atliek. Pēc tam atkal domāsim. Esmu dzīvojusi arī Īrijā un varu teikt, ka nekur nav tik atsaucīgi līdzcilvēki kā pie mums Latvijā. Bijām Čehijā uz operāciju, pēc tās Krista jau spērusi pirmos soļus — pirms tam viņa vispār nevarēja nostāvēt, 2-3 sekundes un sabruka kā lācītis. Rezultāts ir acīmredzams,» līdzās Kristai un diviem brašiem vecākajiem brāļiem Kristapam un Kristeram savu dzīvesstāstu sestdien pastāstīja mamma Kristīne.

Svinīgais noslēguma pasākums, kurā tiks paziņota Kristas ārstēšanai saziedotā summa, risināsies šo ceturtdien plkst. 18 Ziedot.lv rehabilitācijas centrā Poga.

EMOCIJU VARĀ. Tūlīt pēc finiša Dmitrijs Ničipors — pērn trešais, šogad otrais — nākamgad pirmais?

JĀNIS BAIKS saviem amata brāļiem nu uzstādījis teju nepaceļamu latiņu — vienas dienas laikā noiet 107 km no Rīgas līdz Valmierai. Attēlā kopā ar Jolantu Dukuri un kundzi Ilzi.

LAIMĪGS FINIŠĀ — viens no vēsturiskā skrējiena dalībniekiem Māris Heinols.