Gadi paiet ceļā

Nosalis neesot, jo peldoties visos gadalaikos, arī ziemā, izcērtot āliņģus. Norūdījies, tā ka par veselību nesūdzoties: «Bija gan moments, kad muguru tā savilka, ka nācās slimnīcā pagulēt. Bet labuma no tā nebija. Nu jau kādus desmit gadus peldos Vaidavā, un ar muguru viss kārtībā. Protams, tas jādara ar prātu, jāzina, cik ilgi var aukstajā ūdenī uzturēties. Riņķīti izlaižu, izberžos, izpurinos un fiksi ārā. (Makšķernieks turpat blakus sēž kažokā...) Parasti ūdenī eju nesakarsis, pirms tam tikai nedaudz pavingroju. Ūdens ziemā vienmēr siltāks par gaisu. Pēc peldes sajūta ļoti laba. Es pat neatceros, kad pēdējoreiz esmu ņēmis zilo lapu.  Uldis, var teikt, visu mūžu, kopš skolas beigšanas 1963. gadā, bijis stūres vīrs: «Vispirms pie pazīstama cilvēka kolhozā aizgāju par šofera palīgu, nācās dažādas kravas iekraut un izkraut, pamazām apguvu arī šofera profesiju. Tolaik kolhozā mašīnu nebija daudz, varbūt kādas desmit, sienu vedām, granti. Tiku arī pie braukšanas. Vairāk gan pa tīrumu, pārvedot sienu no viena uz otru zārdu.  Tuvojās armijas gadi, un kara komisariāts mani nosūtīja uz Rūjienas autoskolu. Praktisko braukšanu jau biju apguvis, tā ka tikai satiksmes noteikumi bija jāiemācās. Pratu arī auto remontēt, jo kopā ar savu pirmo darbaudzinātāju to bijām darījuši. 

PAR PAŠAIZLIEDZĪGU, ILGGADĒJU UN AKTĪVU iesaisti Kocēnu novada sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanā mākslinieces Andas Munkevicas radīto oriģinālo stikla apbalvojumu «Gada balva» Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle pasniedz pašvaldības autobusa vadītājam, vaidavietim Uldim Paltiņam, kurš sniedz transporta pakalpojumus Kocēnu novada izglītības iestāžu audzēkņiem un sportistiem. Emīla Vanaga foto