Ģimene ir valsts stūrakmens

«Šādi mazie knipucīši ir milzīgs prieks! Zīdainītis prasa vairāk rūpju, kad blakus jau trīsgadnieks, tad visu dienu vari anekdotes klausīties. Jā, bērniņi ir tāds kārtīgs darbiņš, bet, kopš mums viņi četri, dzirdam, ka arī starp draugiem, paziņām veidojas kuplākas ģimenes. Grib latvieši bērniņus audzināt,» tā Ieva, kuru daudzi lauksaimnieku vidē un arī ārpus tās labi pazīst kā uzņēmīgu piensaimnieci.

Galu galā Kauguru pagasta «Vītoliņos» jau gadu gadiem ir prāvs govju ganāmpulks, tiek pilnveidota saimniecības infrastruktūra, iegādātas tehnoloģijas, panākts augsts kvalitatīva piena izslaukums. Ievai arī kā daudzbērnu māmiņai ir jāsteidz uz dažādām sanāksmēm, kur spriež par Latvijas lauksaimniecības un piensaimniecības rītdienu.

«Vienmēr ar lepnumu saku, ka esmu piensaimnieks, ka strādāju laukos, ražojam pienu. Taču, ja jāvērtē, kāda situācija pašlaik ir piena nozarē, tad tur uzmeklējama īsta bēdu ieleja, tur nespīd saules stariņi, tāpēc ar Ģirtu smejamies, ka mums atkal paveicies, mēs varam mīļot bērnus un teikt, ka ir mums pašiem savi saules stariņi,» smaidīja Ieva, skatoties, kā Ģirts ucina Karolīnu, kā Jēkabs izrāda neatkarīgā trīsgadnieka dabu, bet lielie puiši silda ģimenei vakariņas.

«Mēs esam tāda ļoti parasta, pavisam vienkārša ģimene. Pie mums notiek viss kā dzīvē: ir prieki un kreņķi. Katrs jau izdara savas izvēles, bet es varu teikt, ka dzīvoju pavisam pieticīgi. Ilgi sapņoju, ka būs mums plašāka virtuve, saimes galds. Tagad tā ir. Varam pie tā piesēst, ēst vakariņas. Pie šī galda sēžot, arī izdomāju un Ģirtam teicu: kāpēc domājām, ka mēs nevaram? Mēs mierīgi varam audzināt vēl bērnus!

BĒRNIEM JĀBŪT PA PĀRIEM, nodomāja Ieva un Ģirts Rutkovski, un lielie brāļi Kārlis un Egils tika arī pie jaunākā brāļa Jēkaba un mazās māšeles Karolīnas. Rutkovski ar lepnumu atzīst, ka dzīvo laukos, ražo labu pienu un ar lielu prieku lolo jauno paaudzi. Jāņa Līgata foto