Glābšana kā instinkts
Latvijā no 15. maija, kad oficiāli sākusies peldsezona, no ūdenstilpēm izcelti jau tuvu trīsdesmit bojāgājušo, bet kopš gada sākuma kopā pāri septiņdesmit. Lai arī ik gadu cilvēki tiek brīdināti nerīkoties pārdroši, apzināties savas spējas un peldētprasmes, statistika liecina, ka ūdens prieki ne visiem beidzas laimīgi. Varbūt ar brīdināšanu nepietiek? Par citu valstu glābēju pieredzi un alternatīvām prevencijas iespējām Latvijā šoreiz «Sirdsāķīšos» stāsta kinoloģe, suņu un viņu saimnieku apmācību glābšanai uz ūdens aizsācēja mūsu valstī INGŪNA TIHOMIROVA.
Suņiem Latvijā pludmales slēgtas
Tā kā Latvijas pludmalēs suņiem aizliegts atrasties, visi vingrinājumi, kas noderētu suņiem glābējiem, lai viņi varētu dežurēt pludmalē, notiek sacensību formā. Mēs Latvijā ar šo sporta veidu nodarbojamies nu jau vairāk nekā 15 gadus.
Igaunijā situācija ir labāka, tur panākta vienošanās – ja suns nokārto eksāmenu, viņš ar savu saimnieku vai glābēju pludmalē drīkst atrasties. Igauņi to grasās ieviest vēl nopietnākā līmenī, un suņus patruļām uz ūdens varēs izmantot arī dienesti. Turpretī mēs savus pakalpojumus nevaram piedāvāt, jo arī apmācītiem suņiem (lai varētu piedalīties sacensībās glābšanā uz ūdens, viņiem jāiziet paklausības mācības, pie tam šie suņi ir ne tikai paklausīgi, bet arī ļoti saprātīgi, jo viņiem jāpilda netipiskas komandas) pludmalē pat nav tiesības trenēties, lai iegūtu praktiskās iemaņas, tāpēc tas īsti nav iespējams.
Treniņiem mums ir bāze Pierīgā, kur darbdienu vakaros, sestdienās un svētdienās apmācību treneri rāda nepieciešamās iemaņas, un saimnieki savās ūdenstilpēs vieni vai grupā var suņus trenēt. Latvijā darbojas vairākas šādas grupas.
Ņūfaundlendietis – glābējs nr.1
Šķirnes, kas tiek apmācītas, ir dažādas, bet efektīvāki un darba spējīgāki šajā jomā ir suņi, kas tam vēsturiski radīti. Glābējs uz ūdens numur viens ir ņūfaundlendietis, kurš gan ir smagsvars un lēnāk peld, bet viņam ir izteikta cilvēkmīlestība, līdz ar to tieksme palīdzēt. Ņūfaundlendietis ir arī spēcīgs un izturīgs, var, piemēram, ilgstoši vilkt laivu, viņa kažoks ļauj ilgstoši atrasties uz ūdens arī mīnus grādos. Otra grupa, kas ļoti laba glābšanā uz ūdens, ir visi retrīveri, jo arī viņi vēsturiski ir veidoti kā medību suņi, kas strādā ciešā sasaistē ar cilvēku pie ūdenstilpēm. Retrīveri ir fanātiski peldētāji, labi vieglu priekšmetu pārnēsātāji, ātri reaģē, ja tilpe ir jāpārpeld.
Runājot par glābšanu uz ūdens kā sporta veidu, tad bieži tiek izmantoti vācu aitu suņi, kuriem ļoti labi sanāk paklausības daļa. Katrā valstī sacensībām ir savi noteikumi. Igaunijā, piemēram, izveidota uzdevumu grupa, kurus nokārtojot iegūst sertifikātu un iespēju suņiem kopā ar saimnieku staigāt pa pludmali.
Populāri ar glābšanu uz ūdens nodarboties ir Itālijā, kur šis sporta veids ļoti attīstīts, tāpat Polijā pludmalēs dežurē ņūfi, arī Vācijā un Baltijas valstīs šis sporta veids ir attīstīts, bet Igaunijā notiek reālā glābšana.
VIENA NO TIPISKĀKAJĀM suņu glābēju uz ūdens šķirnēm – retrīvers – treniņā kopā ar Ingūnu. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv