Globālās aizņemšanās skrējiens

SVF aprēķini gan ir salīdzinoši pieticīgi — citu pētījumu autori min pat summas, kas lielākas par 230 triljoniem dolāru un 300% vai vairāk no pasaules gada IKP. Vienlaikus šie rādītāji jebkurā gadījumā ir augstāki nekā pirms 2007./2009. gadu krīzes, pie tam ap divām trešdaļām no kopējā parāda ir privātā sektora parādsaistības. Turpina pieaugt arī valstu parādi, un šīs tendences ļauj pesimistiem runāt par jaunas krīzes tuvošanos, kura, pēc atsevišķu ekspertu domām, var izrādīties liktenīga esošajam globālās ekonomikas modelim.Teorētiskā recepte, kā cīnīties ar parādsaistību kāpumu un perspektīvā panākt to samazināšanu, ir labi zināma, un vai katrs šāda veida pētījums tiek pavadīts ar ieteikumiem nepieļaut valstu budžeta deficītus, kāpināt darba ražīgumu, lai šādi panāktu IKP pieaugumu, restrukturizēt parādus utt.