Gluži kā «sena dziesma jaunās skaņās»
Vēsture ne vienmēr atkārtojas kā farss. Kādreizējā Valmieras pašvaldības cīņa pret alkohola tirdzniecību naktīs – un uzvara – atbalsojas Ķekavas novada domes vēlmē aizliegt visā tā teritorijā rīkot azartspēles.
Atkal izvēršas spēkošanās starp pašvaldību lietas pārzinošo ministru un dumpīgu pašvaldību. Pat ja valdība atzītu domes pretenzijas par pamatotām, tā nevar pieļaut, ka pašvaldība izsludina savus lēmumus «stāvam pāri visam». Jā, pilsētu un novadu domēm ir tiesības aizliegt rīkot azartspēles to pamatoti noteiktās vietās, taču nav tiesību tādas aizliegt VISPĀR. Spēļu bizness darbojas likumīgi un maksā gan nodokļus, gan bargu naudu par licencēm. To valdībai, ja uzņēmumu darbība tiek apturēta, nāktos atmaksāt, kas Jānim Reiram tiešām nepatiktu.
Tāpat kā 1999.-2002. gadā, man žēl ministra, kuram tiesiskā principa dēļ strīdā ir jāieņem «piāriskā» ziņā pavisam nelāga pozīcija. Toreizējam īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam – tagad jau nelaiķim – nācās noklausīties apvainojumus «tautas nodzirdīšanā». Tagad Artūram Tomam Plešam, kurš apturēja Ķekavas novada domes aizliegumu, šuj klāt «azartspēļu lobija apkalpotāja» birku.
Toreizējā Valmieras pašvaldībnieku pārdrošība iekustināja politiskā spiediena lavīnu, kas lika valsts varai negribīgi un lēni, bet nopietni iegrožot alkohola tirdzniecību.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv