Dainis Lemešonoks

Kā rēķina igauņu uzņēmums Alexela, katrs ASV dolārs, kas nāk klāt naftas barela (158,99 litri) cenai, par eirocentu palielina degvielas litra cenu Baltijas valstu uzpildes stacijās.

Drīz mēs, Latvijas sabiedrība, uzzināsim par sevi interesantas lietas. Džins no pudeles ir palaists brīvībā: arvien uzstājīgākas kļūst runas, ka cilvēkiem jāļauj izņemt savus pensiju otrā līmeņa uzkrājumus*.

Ziemas spēles piekaļ pie televizora ekrāniem pat tos, kurus ikdienā neinteresē sporta ziņas. Tikmēr pazīstams sporta žurnālists ietekmīgā ziņu portālā donkihotiski aicina skolas sargāt no olimpiskās kustības propagandas.

Šķiet, pieredzēsim vēl vienu latvju vēlētāju stulbuma līmeņa mērījumu: kārtējais saul­vedis tomēr ticis pie jau reģistrētas partijas ar tiesībām kandidēt Saeimas vēlēšanās.

Kaimiņvalsts premjers Kristers Mihals šonedēļ «no kanceles» paziņoja: Rail Baltic trases būvniecībā Latvija atpaliek par diviem gadiem. Tāpēc viņš apgalvoja, ka Tallina «cenšas izdarīt spiedienu» uz mūsu valdību. 

Latvijas ārpolitika ir dziļi iestrēgusi bēdīgi slavenajā (jo ģeniālajā) Hansa Kristiana Andersena pasakā par karaļa jauno tērpu. To «starp rindām» apliecināja arī vakar aizvadītās ikgadējās Saeimas debates.

Kaimiņvalsts Igaunijas parlamentā piedzīvots tā reputācijai sāpīgs skandāls. Valdības partiju deputātiem pavirši balsojot, tika atcelti nodokļi azartspēļu tiešsaistes vietnēm jeb «interneta kazino». 

Pirmdien Raimondam Paulam paliek deviņdesmit. Diža jubileja, ko cilvēku prātos caurvij sūra doma par mūžības slieksni. Viņš taču vienmēr mums bijis blakus...

Manī kņud tāda sajūta, ka šis gads beidzot būs nomocīts un ar atvieglojumu aizlaists pagātnē. Kaut gan nākamais mums nesola nekādas dižas pārmaiņas uz labo pusi.

Ziemeļu kaimiņvalsts politikā atkal notiek pamācošas lietas, ko, ceru, mūsmājās nepiedzīvosim: valdības un prezidenta Alara Karisa savstarpējā nepatika kļuvusi pavisam klaja.

Jācer, ka šai partijai un ZZS abu strīdos pietiks godaprāta, pašsaglabāšanās instinkta un vienkārši labas gaumes, lai nesabojātu mums vismaz svētkus un gadumiju.

Aizvakar sanāca apmeklēt Satversmes tiesas tradicionāli rīkotu diskusiju, kurā eirodeputāts Ivars Ijabs (Latvijas attīstībai) ar personisku sāpi pateica to, par ko cenšamies daudz nedomāt.

Ziemeļu kaimiņu galvaspilsētā notiek intriģējošs un arī mums pamācošs politiskais process: divi it kā nesamierināmi idejiskie pretinieki izlēma pār to valdīt kopā. Vajadzība bija spēcīgāka par retoriku.

Patlaban Ukraina ir iedzīta bīstamā politiskā krīzē. Taču Latvijas ietekmīgāko masu mediju lojalitāte šīs valsts prezidenta birojam ir nepārvarama.

Vai arī Tev, lasītāj, valsts­svētku svinīgā izjūta šogad būs sevī jāatrod, raupji izsakoties, gluži vai sakostiem zobiem?

Paškaitējums Latvijas reputācijai – mums pārāk svarīgajās «Briseles un vecās Eiropas» acīs – tika novērsts, daļai Stambulas konvencijas denonsētājiem sabīstoties no savas lielmanības radītā rezultāta.

Ceturtdienas priekšpusdienā sēžu Saeimas žurnālistu istabā un rakstu šo tekstu. Aiz loga megafonā bļaustās «tradicionālo vērtību» atbalsta piketa – divi līdz trīs desmiti cilvēku ar karogiem un plakātiem – vadītāja.

Jau tā garajam pārmetumu un pretenziju sarakstam, kas man sakrājies pret visvaldošāko partiju Vienotība un tās premjeri, klāt nākušas jaunas dusmas: samāca tik’ puikas uz blēņām! 

Kā vienmēr, rudens atnes tumšākus vakarus, lapkriti un valsts nākamā gada budžeta projektu. Tas Saeimā katru reizi izraisa klaji nervozu – daž­kārt lielāku, dažkārt gaumes robežās savaldītu – rosību.

Pilnībā jāpiekrīt Valsts prezidentam, ka 15. Saeimas vēlēšanu kampaņa sākusies pārāk agri. Taču kāda jēga par to kaunināt partijas? Iekustinātu lavīnu neapturēt.