Hērlings
Hērlinga spēles pirmsākumi meklējami pirms 3000 gadiem. To Īrijā līdz ar kristietību sev līdzi atveda ķelti. Hērlings ir komandu kontakta spēle, tā tiek dēvēta par ātrāko no spēlēm, kuras spēlē uz zāliena.
Spēles laukums ir nedaudz lielāks par futbola vai regbija laukumu. Laukuma abos galos atrodas H veida vārti. Uz laukuma spēlē piedalās pa 15 spēlētājiem no katras komandas, ieskaitot vārtsargus. Spēlēts tiek ar 64 — 97 cm garām hērlinga nūjām. Ar tām tiek pārvaldīta bumbiņa (69 — 72 mm, svars 110 — 120 g), kas šūta no ādas ar korķi iekšpusē. Pie laba sitiena bumbiņas ātrums spēj sasniegt līdz 150 km/h un aizlidot līdz 110 m tālu. Punktus komandas gūst, ja trāpa bumbiņu vārtu tīklā (3 punkti) vai virs vārtiem starp stabiem (1 punkts). Spēles laiks — 2x35 min., pie neizšķirta papildlaiks — 2x10 min.
Spēles noteikumi ir ļoti specifiski, reizēm notikumi laukumā izvēršas visai brutāli, tāpēc kopš 2010. gada tiek spēlēts ķiverēs. Hērlings uzreiz aiz ķeltu futbola ir otrs populārākais sporta veids Īrijā, priekšā abiem tradicionālajiem — futbolam un regbijam. Tas tiek spēlēts arī citviet pasaulē — īru diasporās Ziemeļamerikā, Eiropā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Argentīnā un Dienvidkorejā. Hērlingam ir arī pieraksts Olimpiādē, to kā demonstrācijas sporta veidu iekļāva 1904. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā (ASV). Interesanti: lai arī uz Īrijas nacionālā čempionāta fināliem komandas Croke Park stadionā spēj savākt vairāk par 80000 skatītāju, šo komandu spēlētāji par spēlēšanu naudu nesaņem, respektīvi, viņi ir amatieri — tāda ir šī sporta veida būtība.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv