Ieguldījumi nozarēs un atbalsta programmās

Piena un graudaugu ražotājiem

Izmaksāti divi papildu atbalsta veidi piena ražotājiem, lai mazinātu Krievijas embargo un pasaules tirgus nestabilitātes radītās grūtības. Vasarā izmaksāts papildu valsts atbalsts (6,2 milj. eiro), savukārt novembrī ES pielāgošanās atbalsts (9,8 milj. eiro).

Pārnesot finansējumu no 2017. gada, novembra beigās tika izmaksāts pārejas posma valsts atbalsts — 6 milj. eiro — par laukaugu platībām graudaugu ražotājiem, lai mazinātu graudaugu augšanas un novākšanas nelabvēlīgo apstākļu, kā arī tirgus cenu krituma radītās finanšu grūtības.

Lauku attīstības programma (LAP)

Pērn nodrošināta visu LAP pasākumu veiksmīga ieviešana. Ar EK saskaņots jauns LAP pasākums «Sadarbība», kura mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp ražošanu, konsultācijām un pētniecību, veicinot pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu, jaunu risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē. Rezultātā lauksaimnieku, pārstrādes uzņēmumu un zinātnieku kopdarbībā būs iespējams radīt inovatīvu vai jaunu produktu.

Pieejams atbalsts dažādiem investīciju pasākumiem — tika atvērtas vairāk nekā 35 kārtas dažādiem atbalsta pasākumiem.

Kreditēšana

Apgrozāmo līdzekļu kredīts — sadarbībā ar ALTUM ir pieejami aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei. Procentu likme — 4%, termiņš — līdz 2 gadiem. Aizdevuma summa: lauksaimniecības produktu ražotājiem — no 7000 līdz 1,0 milj. eiro, kooperatīvajām sabiedrībām — līdz 2,85milj. eiro.

Kredītprocentu dzēšana

Pērn lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem bija atbalsts 7,05 milj. eiro. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi 4% vai faktisko likmi, ja tā ir mazāka par 4 procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam — lauksaimniekam — ir 60 tūkst. eiro kārtējā gadā, bet kooperatīvajai sabiedrībai — 200 tūkst. eiro kārtējā gadā.

Zemes kreditēšana

4,5 gadu laikā, kopš ir ieviesta zemes kreditēšanas programma, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies jau 26466 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pērn jau apstiprināti 1092 aizdevumi par kopējo summu 54,5 milj. eiro. Patlaban zemes iegādes programmā šim mērķim ir paredzēti 70 milj. eiro. Aizdevumus jau saņēmušas 785 saimniecības, no tām 28% Zemgalē, 27% Kurzemē, 17% Vidzemē, 17% Latgalē, 11% Rīgas reģionā.

Latvijas zemes fonds

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemes īpašniekiem ir iegādājies 2038 ha zemes par 4,6 milj. eiro, no tiem 2016. gadā –—1500 hektāru.

Kredītu garantijas

Lauku saimniecībām kopš 1997. gada ir pieejamas ALTUM administrētās garantijas banku izsniegtajiem īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem lauku uzņēmējiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, ko pašlaik administrē ALTUM. Programmas mērķis ir veicināt finanšu pieejamību lauksaimniecības uzņēmumiem, īstenojot LAP atbalsta pasākumus, modernizējot ražošanu efektivitātes palielināšanai un radot jaunas darbavietas. 2016. gada 30. septembrī spēkā bija 183 garantijas par 11,6 milj. eiro.

Dīzeļdegviela

30. oktobrī Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņēma gala lēmumu, un preventīvi 2016./2017. saimnieciskajā gadā varētu tikt piešķirti 137041592 litri dīzeļdegvielas, kas veidos 39,9 milj. eiro akcīzes nodokļa atlaidi lauksaimniekiem.

Apdrošināšanas polises izmaksu daļēja dzēšana

No 2016. gada 1. janvāra līdz 1. decembrim uz atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai ir pieteikušies 1627 lauksaimnieki. LAD ir izvērtējis un apstiprinājis visus 1627 lauksaimnieku pieteikumus. Apstiprināti pieteikumi par sējumu apdrošināšanu 95,35 tūkst. ha platībā.

Saražotās piena produkcijas apjoms

Piena iepirkums pārstrādei 2016. gadā no janvāra līdz novembrim sasniedza 750,3 tūkst. tonnu, kas ir par 0,8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Samazinājies svaigpiena izvedums — 11 mēnešos pārstrādei citās ES dalībvalstīs aizvestas 233,4 tūkstoši tonnas svaigpiena, kas ir par 8,6% mazāk nekā pērn šajā laikposmā.

Pērn no janvāra līdz oktobrim par 26% ir pieaugusi sviesta ražošana un par 2% pieaugusi pasterizēta piena ražošana, savukārt siera ražošana samazinājusies par 8%, krējuma ražošana — par 1% un paskābināta piena produktu ražošana — par 0,2 procentiem.

Pērn no janvāra līdz augustam piens un piena produkti eksportēti 91,2 milj. eiro vērtībā, kas ir par 20% mazāk nekā šajā laikposmā 2015. gadā. Pieaudzis sviesta eksports (par 66%), bet vājpiena pulvera eksports samazinājies par 30% un nogatavināta siera eksports — par 12%.

Piena iepirkuma cenas pieaugums

Pērn jūlijā piena iepirkuma cena Latvijā bija sasniegusi zemāko punktu kopš Krievijas embargo noteikšanas, t.i., 17,7 centi/kg. Laikā no jūlija līdz novembrim saskaņā ar LDC datiem piena iepirkuma cenas pieaugums sasniedza jau 59%, cenai pakāpjoties līdz 28,3 centiem/kg. No jūlija līdz oktobrim piena iepirkuma cena bija pieaugusi par 41%, sasniedzot 24,9 centu/kg līmeni.

Jauni tirgi un tajos realizētā produkcija

Visaktīvāk eksporta tirgi tika meklēti piena produktiem. Pērn sākts piena produktu eksports uz 20 jauniem tirgiem 3,7 milj. eiro vērtībā (piem., Turciju, Moldovu, Japānu, Jordāniju, Gruziju, Tunisiju, Kirgizstānu, Ķīnu u.c.), gaļas produktu eksports uzsākts uz 9 jauniem tirgiem 2 milj. eiro vērtībā (piem., Slovākija, Vjetnama, Kosova u.c.), zivju konserviem atrasti 10 jauni tirgi, kur eksportēta produkcija 0,4 milj. eiro vērtībā (piem., Ēģipte, Honkonga, Panama, Meksika u.c.), bet pārējai zivju produkcijai eksports uzsākts uz 10 jauniem tirgiem 0,3 milj. eiro vērtībā (piem., Serbija, Turkmenistāna, Japāna u.c.).

Elektroniskā pieteikšanās sistēma

Tika pieņemts nozīmīgs lēmums — aicināt visus lauksaimniekus platību maksājumiem pieteikties elektroniski LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Rezultātā palielinājies to lauksaimnieku skaits, kuri platību maksājumus saņēma ātrāk, kā arī tika izmaksātas daudzas reizes lielākas atbalsta summas nekā 2015. gada oktobrī. Svarīgi, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļāva izvairīties no sankcijām — šajā situācijā kļūdu un sankciju apjoms sarucis 3,5 reizes.

Zaļais iepirkums

Lai veicinātu paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumos un nodrošinātu efektīvu un sekmīgu pārtikas un ēdināšanas jomas zaļo publisko iepirkumu līgumu prasību izpildes kontroles kārtību, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem vairākos normatīvajos aktos. Tāpat izstrādāti un izplatīti praktiski ieteikumi iepirkumu veicējiem zaļo publisko iepirkumu kritēriju piemērošanai pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos.

Skolas piens / Augļi skolai

«Skolas piena» pirmajā (2004./2005.) mācību gadā programmā iesaistījās 13 izglītības iestādes, bet 2015./2016. mācību gadā — jau 1084 izglītības iestādes jeb 233814 audzēkņi (83% no kopējā bērnudārzu un 1-9. klašu skolēnu skaita). No 2004. līdz 2016. gadam programmā «Skolas piens» būs izlietots vairāk nekā 24 tūkst. tonnu piena produktu 14,3 milj. eiro vērtībā (valsts un ES finansējums).

Programmā «Augļi skolai» pirmajā (2010./2011.) mācību gadā iesaistījās 537 izglītības iestādes, bet 2015./2016. mācību gadā — jau 781 izglītības iestāde jeb aptuveni 164608 skolēni (94% no kopējā 1.-9. klašu skolēnu skaita). No 2010. līdz 2016. gadam programmā «Augļi skolai» ir izlietotas 3843 tonnas augļu un dārzeņu 6,3 milj. eiro vērtībā (valsts un ES finansējums).

Pārtika un veterinārija

Apstiprināts Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2017.-2019. gadam. Tā mērķis ir Latvijā izveidot bioloģiskā drošuma sistēmu, kas ietver ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos un saglabātu bioloģisko daudzveidību. Palielinoties ģenētiski modificēto produktu klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī šo produktu (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespējamība Latvijā, tāpēc ir vajadzīga to pilnvērtīga uzraudzība, tajā skaitā arī ĢMO noteikšana sēklās un augu pavairošanas materiālā.

Pārbaužu rezultātā no apgrozības izņemts ap 20 tonnu vecu pārtikas produktu. No 2016. gada 1. janvāra līdz 1. decembrim pārtikas tirdzniecības uzņēmumos veiktas 11760 pārbaudes (tostarp vairumtirdzniecības uzņēmumos 1207 pārbaudes). 9410 pārbaudēs konstatētas neatbilstības (uzņēmums atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un neatbilstības neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu), tostarp vairumtirdzniecības uzņēmumos 760 pārbaudēs.

Gandrīz 90% mājas cūku novietņu ir ieviestas biodrošības prasības, tādējādi pasargājot mājas cūkas no saslimšanas ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Šogad ĀCM konstatēts 3 mājas cūku novietnēs. Medniekiem bija iespēja saņemt atlīdzību par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku.

Mežsaimniecība

Meža nozares produktu eksports pērn 9 mēnešos bija 1554,945 milj. eiro. Valsts atbalsts 2016. gadā — Meža attīstības fonds (MAF) — 230789 eiro.

Pērn meža nozares atbalsta pasākumi LAP ietvaros — ap 14 milj. eiro: par ieguldījumiem meža platības paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā — 8 milj. eiro, par meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanu un uzlabošanu — 3 milj. eiro un kompensācijas maksājumi par NATURA2000 meža teritoriju — vairāk nekā 3 milj. eiro.

Izstrādāti grozījumi vairākos likumos un jauni MK noteikumi.

Ieviesta Valsts meža dienesta (VMD) Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (VMDĢIS). Sistēma piedāvā VMD klientiem — meža īpašniekiem — iespēju attālināti pieprasīt VMD pakalpojumus: iesniegt meža inventarizācijas datus, saņemt apliecinājumus koku ciršanai, iesniegt informāciju par veikto mežsaimniecisko darbību, kā arī iegūt citu informāciju par savu meža īpašumu.

Izsniegtas, atjaunotas un apmainītas mednieku apliecības 20583 medniekiem un 3476 medību vadītājiem. Lielākā daļa no aktīvajiem medniekiem/medību vadītājiem apliecības ir nomainījuši.

Pieaudzis jaunaudžu kopšanas apjoms privātajā mežā: pārbaudīti un atzīti par izkoptiem 23 tūkst. hektāru. Pērn VMD atklājis un dzēsis 594 meža ugunsgrēkus, kopējā uguns skartā platība meža zemē ir 309 hektāri.

2016. GADA MARTS. Latvijas ražīgākajā ganāmpulkā —  piensaimnieka Alda Kļaviņa zemnieku saimniecībā «Ceriņi» Rūjienas novada Jeru pagastā. Jāņa Līgata foto