Igauņu zinātniekus interesē Kalvja Eliāsa prasmes

- 30.Marts, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Vai ziema ābeļdārzā vispār bija?» — tā, jautāts, kā pārziemojušas ābeles, atbild Kalvis Eliāss no Kauguru pagasta «Svitkām». Īsti gan varēšot vērtēt, kad ābeles saplaukšot, bet pumpuru, arī ziedpumpuru esot daudz. Viņš jau paguvis abos dārzos vismaz pusei ābeļu zarus izretināt. Daudzām galotnes pazeminātas, jo augstāk par 3 metriem nesniedz miglotājs un galotnēs rudeņos parādās bojāti augļi.

Tikmēr nesen Kalvim, demonstrējot savas augļu koku vainagu veidošanas prasmes, nācās pastrādāt Igaunijā. Polli Dārzkopības institūta augļkopības vadošais pētnieks Toivo Univers, ar kuru Kalvis iepazinies, ieinteresējies, kā «Svitkās» vainagus veido nevis ar zaru griežamajām šķērēm, bet ar motorzāģi.

Prasmes pagājušās nedēļas nogalē vispirms rādītas institūta Ilmjarves filiālē. Tur ir Igaunijas brīvvalsts laikā stādīts dārzs, kas 1941. gada ziemā  izsalis, palikušas vien 20 ābeles. Tās ir tik retas šķirnes, no kurām ir vairs tikai daži koki visā Igaunijā. Zinātnieki grib ābeles stimulēt, lai dzen jaunus dzinumus, no kuriem var dabūt potzarus. Polli institūtā tik vecu koku nav, tādēļ nav arī pieredzes ar tādiem strādāt. Tad nu Toivo uzaicināja Kalvi, lai parāda, kā viņš to dara. Norunājuši, ka strādās vien pie pāris kokiem, pēc tam turpinās paši. Toivo bija paredzējis, ka pie katra koka nāksies darboties vismaz pusotru stundu. Kad tērētas vien 20 minūtes, paguvuši sakopt pat četrpadsmit ābeles.

IEINTERESĒTĪBA. Pieredzējušais igauņu augļkopības pētnieks Toivo Univers (no labās) ieklausās Kalvja Eliāsa stāstījumā, kā ābeļu vainagu veidošanā darboties ar modernu tehniku.

Komentāri
Pievienot komentāru