Improvizācija palīdz izkāpt no komforta zonas
ViA Gars ir Vidzemes Augstskolas improvizācijas teātris, kas bagātina dažādus pasākumus. Iesākoties Valmieras pilsētas svētku svinībām, ViA Gara komanda smīdināja publiku Vecpuiša parkā uz alternatīvās mūzikas skatuves. «Liesma» aprunājās ar tā vecbiedriem ViA studentiem Arnoldu Barsovu, kas šobrīd ir ViA Gara vadītājs, un Ritvaru Vestmani. Abi improvizējot aizvadījuši jau divas sezonas.
Kas ir ViA Gars?
ARNOLDS BARSOVS: ViA Gars ir improvizācijas teātris. Improvizācija ir, kad mēs ejam uz skatuves un nekas nav iestudēts. Visa darbība, kas notiek, ir spontāna. Iepriekš netiek gatavots scenārijs — ir dažādas tehnikas un dažādi veidi, kā mēs to darām, bet scenārijs ir atkarīgs no skatītāju ieteikumiem, tāpēc ļoti svarīga ir pasākuma apmeklētāju un improvizatoru mijiedarbība. Skatītāji palīdz ar idejām. Mēs veidojam tādu uzjautrinoša satura uzvedumu. ViA Gars ir izklaidējoša tipa, mums nav vadlīniju — dažkārt mēdzam jokot par lietām, par kurām nevajadzētu, bet tajā pašā laikā mēs sevi neierobežojam, jo komēdija ir komēdija!
RITVARS VESTMANIS: Galvenā ideja, ka uzstājamies citu cilvēku priekšā un izklaidējam viņus, tā ir mūsu atšķirība no sporta teātriem.
Kā jūs apmācāt jaunos dalībniekus?
A.B.: Biedri, kas ilgāk apmeklē improvizācijas teātri, rāda piemēru. Ir vadītājs, kurš izskaidro, kā tas viss notiek, kādas ir tehnikas un kas jādara.
R.V.: Piemēram, notiek aina un vadītājs saka: «frāzes maiņa». Ja frāze ir «garšo saldējums», tad ir jāpasaka kaut kas cits, piemēram, man negaršo saldējums vai pilnīgi kaut kas citādāks.
A.B.: Tā ir viena no tehnikām, bet faktiski ir tā, ka cilvēki mums dod ieteikumus, kur un kā ko darīt. Viens no skečiem ir Vecpuisis — viens vīrietis meklē vecmeitas. Katram cilvēkam ir iedots konkrēts tēls vai iezīme. Vecpuisim tās ir jāuzmin.
Jaunajiem biedriem vadītājs to izskaidro, un vecākie biedri saprot, kā tas notiek, parāda, lai viņi saprot. Vēlāk viņi paši mēģina izspēlēt šo tehniku. Vecākie biedri komentē, bet visi pārējie arī var komentēt, nav tā hierarhiski, ka jaunākie dalībnieki nevar neko teikt — atmosfēra ir ļoti brīva, un esam ļoti draudzīgi. Mēs visi cits citam komentējam — vai tas bija smieklīgi, ko varēja labāk, un tādā veidā cenšamies augt.
Kā jūs raksturotu labu improvizatoru?
A.B.: Tāds, kurš nebaidās uzstāties, jo bieži vien traucē tieši bailes no publikas. Ir jāspēj pielāgoties, ideja ienāk galvā, un ir ātri jāreaģē, tāpat ir jāspēj pielāgoties citiem improvizatoriem. Ja tu esi ar kādu cilvēku uz skatuves, tev ir jāsaspēlējas un jāizdomā kaut kas jauns. Ja tev ir bailes no publikas, tu sastingsti un ieej sevī. Uzreiz ir redzams, ka viss tiek darīts mehāniski un bez emocijām. Improvizatoram ir jābūt brīvam un ar labām idejām. Reizēm cilvēkiem ir citādākas idejas, nekā es to darītu, un tad es domāju: «ko viņš dara!», bet beigās viss norit ļoti labi. Nevajadzētu kautrēties, jo dažkārt cilvēkiem tas liekas pazemojoši, bet tajā pašā laikā darbība notiek uz skatuves un tā ir improvizācija!
HARMONIJA BRĪVDABĀ. Pirms uz alternatīvās mūzikas skatuves kāpa pārējie mākslinieki un grupas, ar humora pilnu priekšnesumu smīdināja improvizācijas teātra ViA Gars dalībnieki. Daniela Daņilova foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv