Īpaši apsveic Valmieras pagastu
Vēstures avotos rakstīts, ka 1894. gadā Valmiermuižas un Valmieras mācītāju pagastus apvieno.
Tā izveidojies Valmieras pagasts – vieta, kuru daudzi sauc par savējo. Tur dzītas dzimtu saknes, tur joprojām ir viņu lauku mājas, kas apskaužami tuvu pilsētai. Valmieras pagastā jau teju pusgadsimtu dzīvo arī LONIJA ZIMZE – divu bērnu mamma, piecu mazbērnu vecmamma un septiņu mazmazbērnu vecvecmamma. Lonija par sevi saka, ka ir īsts lauku cilvēks, kas visu mūžu darījis kārtīgus lauku darbus, arī sovhoza fermās ir govis slauktas, bet aizraušanās viņai kopš skolas gadiem bijusi adīšana. Apadīti bērni un mazbērni, bet tagad visvairāk top zeķu pāru un mini dūrainīši, kas der kā glīta piespraude pie apģērba, atgādinot, ka esam latvieši un mums ir savas spēka zīmes, bet Lonija izdarījusi vairāk – viņa smalkos darbiņus likusi uz papīra lapas, veidojusi Latvijas gleznu un to uzdāvinājusi Valmieras pagasta bibliotēkai.
SMALKS ADĪJUMS un latviešu spēka zīmes pašos mazākajos dūrainīšos – ar šādu prasmi un adījumu var ļoti lepoties Valmieras pagasta iedzīvotāja Lonija Zimze. Iepriekš bija redzēts, ka šādus mini piespraužamus dūrainīšus reiz adījusi pati Cimdu Jettiņa. Autores foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv