Ivara Minča atmiņu stāstījums par Dikļu fotogrāfu Albertu Krūmiņu, bērnību un jaunību Dikļos
Intervija ar Ivaru Minci, dzim. 1938.g., dzīvo «Mieriņos», Dikļu pagastā, Valmieras novadā. Intervija ierakstīta 12.04.2022. Intervēja Valters Grīviņš, ierakstu atšifrēja Renāte Zīdere. Intervija publicēta saīsināta.
V.G. Jūs pats esat diklietis?
I.M. Jā, esmu tepat vietējais, dzīvoju Dikļos kopš dzimšanas.
Vai atceraties fotogrāfu Albertu Krūmiņu?
Jā, viņš bija fotogrāfs un dreijeris – dreimanis. Prata koka virpošanas darbus, gatavoja galdiem un krēsliem kājas.
Tātad viņam bija divi amati. Kurš bija galvenais?
Abi bija vienlīdz svarīgi – gan virpoja, gan fotografēja.
Kur viņš to darīja?
Darbnīca bija turpat mājā. Viņa dēls Jānis ir mans klases biedrs, no pirmās klases.
Kopš kura gada varētu būt jūsu pirmās bērnības atmiņas?
No kāda 1944. vai 1945. gada.
Ja jau jūs mācījāties vienā klasē ar Jāni Krūmiņu, tad droši vien gadījās arī būt pie viņa mājā? Redzējāt arī fotodarbnīcu?
Darbnīca bija mājas otrajā stāvā. Tur bija tādi slīpi loga jumti.
Vai tur bija kādas dekorācijas? Fonā kādas bildes?
Par bildēm neatceros. Atceros vāverītes, pie kurām fotografēja bērnus. Vēl tur bija apaļš galdiņš un papildu elektriskie lukturīši. Man no tiem laikiem ir fotogrāfija, gāju 2. klasē. Tas varēja būt 1948. gads.
Ivars Mincis pie savas mājas «Mieriņiem» Dikļos. 2022. g. 12. aprīlis. V. Grīviņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv